Premjers: Par veselības finansējumu nevar spriest atrauti no kopējās nodokļu sistēmas

Premjerministrs norādīja, ka būs diskusijas par visiem Veselības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā minētajiem iespējamiem finansēšanas variantiem. Spriešana par to notiks kopā ar sociālajiem partneriem.

Viņš norādīja, ka informatīvajā ziņojumā ir minēti vairāki iespējamie risinājumi, piemēram, līdzekļu iezīmēšana no sociālā nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa. Taču uz iespējamo izmaiņu veikšanu kādā nodoklī nedrīkst skatīties atrauti, bet jāraugās uz to, kāda būs kopējā nodokļu politika, pauda premjerministrs.

Kučinskis apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai tuvākajos gados būtiski pieaugs finansējums veselības aprūpei. Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmā būs jāveic iekšējās reformas.

Vaicāts, ko nozīmēs valsts kontrolēta veselības obligātā apdrošināta, Kučinskis norādīja, ka tas nozīmē, ka valsts kontrolēs naudas izlietojumu. Valsts caur Nacionālo veselības dienestu slēgs līgumus ar slimnīcām par pakalpojumu sniegšanu. Premjerministrs apstiprinoši atbildēja, ka modelis paredzēs apdrošināt visus Latvijas rezidentus.

Attiecībā uz finansējuma avotu atrašanu veselības aprūpes sistēmai viena līdz pusotra mēneša laikā paredzēts izveidot attiecīgās darba grupas, kuras izmantos gan starptautisko organizāciju, gan vietējos pētījumus, piebilda valdības vadītājs.

Runājot par nodokļu sistēmu, Kučinskis pauda, ka, lai gan, no vienas puses, uzņēmēji norāda uz nepieciešamību samazināt darbaspēka nodokļus, taču, no otras puses, uzņēmēji ir piekrituši, ka iekasējamai nodokļu masai ir jābūt vienai trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašlaik valsts nodokļos iekasē 29% no IKP apjoma, norādīja premjers.

"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka pašlaik veselības aprūpē tiek tērēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet trūkst apmēram puses no nepieciešamā finansējuma. Trūkstošo finansējumu pašlaik sedz iedzīvotāji.

Ņemot vērā minēto, vienīgais risinājums ir obligātā valsts veselības apdrošināšana, kuru "Vienotība" aicināja saglabāt kā vienu no versijām veselības finansēšanas modelim, skaidroja Smiltēns.

Viņš uzsvēra, ka no Veselības ministrijas tiek gaidīts skaidrs piedāvājums, kā virzīties tālāk un iegūt papildu līdzekļus veselības aprūpei. Veselības sistēma ir jāsakārto, sākot ar e-veselības sistēmas ieviešanu, jo tā dotu skaidru pārskatu par naudas plūsmu veidošanos, skaidroja politiķis.

Pašlaik Veselības ministrijas piedāvātie dokumenti nesniedz skaidras atbildes, kā atrisināt veselības sistēmā esošo netaisnību, jo valsts nenodrošina pacientiem pašas apsolītā pakalpojuma groza saņemšanu, norādīja "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks skaidroja, ka jautājumā par veselības aprūpes finansēšanas modeli ir panākts kompromiss, kas vēl tiks saskaņots. Gaidāms vēl liels darbs līdz 1.aprīlim, lai nodokļu kopējās politikas kontekstā varētu pateikt, kādā veidā tiks finansēta viena no svarīgākajām valsts prioritātēm - veselības aprūpe, pauda Parādnieks. Ir iespējams nodrošināt nepieciešamo finansējumu, veicot pārdali no dažādām pusēm, sacīja politiķis.

Vaicāts, vai 2018.gadā gaidāms, ka katram iedzīvotājam būs valsts izsniegta apdrošināšanas polise, kas nodrošinās noteiktu pakalpojumu grozu, Parādnieks atbildēja apstiprinoši. Viņš piebilda, ka vēl tiks diskutēts, kā veselības aprūpes modelī tiks iesaistīta privātā sfēra.

Kā ziņots, valdības koalīcija šodien tomēr vienojās par valsts kontrolētu veselības apdrošināšanas modeli, bet vēl līdz 1.aprīlim paredzēts spriest par konkrētiem papildu finansējuma avotiem, pauda Kučinskis.

Vienošanās nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem. Kučinskis skaidroja, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis paredzēs papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā.

Šodien pieņemtais lēmums paredz atbalstīt valsts finansētu veselības apdrošināšanas modeli attiecībā uz pakalpojumu grozu un iedzīvotājiem neuzlikt papildu maksājumu, aģentūrai LETA skaidroja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Koalīcijas partneri šodien vienojās par redakcionālām izmaiņām veselības ministres Andas Čakšas piedāvātajā veselības finansēšanas modelī, bet tajā netikšot veiktas izmaiņas pēc būtības. Īstenojamā modeļa juridisko formulējumu paredzēts precizēt līdz rītdienas valdības sēdei.

Valdībai līdz 1.aprīlim būs jārod nepieciešamais finansējums veselības apdrošināšanas sistēmas modelim, norādīja Kučinskis. Vēl gaidāmas sarunas, kur ņemt nepieciešamos līdzekļus, jo, lai novestu reformu līdz galam, nepieciešamas daudz plašākas diskusijas.

Skaidrojot ieguvumus no šīs sistēmas, premjers norādīja, ka neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nebūs jāuzņemas to cilvēku aprūpe, kas būtu "palikuši pāri" jeb ārpus veselības apdrošināšanas, jo izvēlētais modelis paredz valsts atbildību par visu esošo pakalpojumu grozu. Tāpat kā līdz šim, papildu finansējumam tiks piesaistītas privātās apdrošināšanas kompānijas.

Kučinskis skaidroja, ka vēl notiek darbs pie oficiāla formulējuma par atbalstīto veselības aprūpes modeli. Pašlaik rīkojuma projektā nav paredzēts ierakstīt konkrētas summas, izņemot to, ka veselības budžetam līdz 2023.gadam ir jāatvēl 14% no valsts kopbudžeta.

Kā ziņots, veselības ministre Čakša iepriekš pauda pārliecību, ka valdībā tiks apstiprināts viņas atbalstītais veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas neprasa papildu iemaksas no iedzīvotājiem, bet paredz būtisku finansējuma pieaugumu sistēmai.