Pirms diviem gadiem kukuļošanas lietā ietekmīgajā Rīgas apgabaltiesā KNAB arestēja tiesnesi Ivetu Bērziņu. Biznesmenis Gulams Gulami noliedz, ka uzpircis tiesu. Nekā personīga zināms, ka nu jau bijusī tiesnese Bērziņa vainu ir atzinusi. Tā kā viņa apsūdzēta par kukuļa piesavināšanos, šī atzīšanās met ēnu arī uz citiem tiesnešiem, kuri skatīja lietas Gulami interesēs.
Pirms diviem gadiem KNAB veica kratīšanu Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ivetas Bērziņas kabinetā un pie uzņēmēja Gulama Gulami. Biznesmeni turēja aizdomās par vairākkārtīgu kukuļdošanu turpat gada garumā, lai panāktu saviem uzņēmumiem labvēlīgus lēmumus civillietās. Tiesnesei bija nodoti kopumā 45 tūkstoši eiro.
Tiesnese Bērziņa amatu atstāja un pret viņu sāka kriminālvajāšanu. Nekā personīga zināms, ka Bērziņa nesen kukuļa summu 45 tūkstošus eiro atmaksājusi valsts kasē. Tas citiem vārdiem nozīmē, ka viņa atzīst vainu nodarījumā un negrib nonākt apcietinājumā. Taču kāds varētu būt sods bijušajai tiesnesei, prokuratūra neatklāj.
Ja bijusī tiesnese ar prokuroru vienotos par sodu, viņu netiesātu. Ģenerālprokuratūra prasījusi viedokli par Ivetu Bērziņu viņas bijušajai darba vietai. Šā gada 22.augustā Rīgas apgabaltiesa sniegusi samērā pozitīvu bijušās tiesneses raksturojumu.
Divus gadus senie notikumi sapostījuši Bērziņas karjeru un atzīšanās nodarījumā draugus juristu vidē nav vairojis. Jau mēnesi bijusī tiesnese Iveta Bērziņa strādā mazkvalificētu darbu kādā Rīgas kafejnīcā.
Tomēr, lai bijusī tiesnese vienotos ar prokuratūru par sodu viņai ceļā stāv kāds šķērslis- uzņēmējs Gulams Gulami.Viņš savu vainu naudas nodošanā tiesnesei neatzīst.
SIGITA DEIČMANE
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Konkrētajā kriminālprocesā kā jums tas zināms, nav tikai viena apsūdzētā persona , ir arī otra. Šī vienošanās būtu iespējama ar abām personām.
Gulams Gulami apsūdzēts par kukuļdošanu saistībā ar reiderisma shēmu divu Vecrīgas viesnīcu pārņemšanā. Veicot sarežģītus juridiskus manevrus ar Gulami saistītās firmas palika vienīgie saimniekotāji īpašumos, kas kādreiz bija kopīgi ar uzbeku uzņēmējiem. Bijušie Gulami partneri vērsās pie Latvijas tiesu sistēmas uzraugiem, taču viņi nereaģēja. Cīņu par viesnīcām uzbeki zaudēja pamatā trijās Latvijas tiesās - Rīgas centra rajona tiesā, kur lietas skatīja Imants Dzenis un Raimonds Buls. Jūrmalas tiesā, nu jau bijusī tiesnese Tatjana Bormane. Būtiskāko lēmumu pieņēma Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa, vēlāk Gulami labvēlīgs bija arī Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Freimaņa lēmums.
Bērziņa apsūdzēta par kukuļa piesavināšanos, tas nozīmē, ka viņai naudu bija jānodot tālāk. Pēc KNAB versijas, naudu Gulami tiesnesei Bērziņai nodeva ar bijušās Jūrmalas prokurores Irinas Bogdanovas starpniecību.
2014.gada rudenī Bogdanova ar Gulami sastrīdas un pāriet otrā pusē. Gulami oponentu uzbeku uzņēmēja pārstāvis Uldis Skudra 5.novembrī tiekas ar Bogdanovu un Skudra sarunu slepeni ieraksta. Tajā Bogdanova stāsta, kā Gulami šoferis Aigars Čers ar iesauku Mazais kukulim domātās dolāru banknotes lielveikalā samainīja un nogādāja tiesnesei.
Skudras veiktajā audio ierakstā Bogdanova stāsta, kā iepriekš kārtojusi lietas Rīgas un Jūrmalas tiesās. Un Rīgas apgabaltiesas tiesnešus raksturo kā tādus, kuri lēmumus pieņem arī par naudu.
Bijusī prokurore Irina Bogdanova gadu pavadīja aiz restēm, nu viņa ir izlaista. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs devis slēdzienu, ka viņa nevar atrasties ne apcietinājumā, ne tiesas zālē, jo viņai konstatēti psihiskās veselības traucējumi. Tomēr Bogdanovas iepriekš sniegtās liecības tas neietekmēs, jo slimības saasinājums notika vēlāk.
Gulami, kuru apsūdz par tiesu uzpirkšanu, intervijai ar Nekā personīga nepiekrita. Un atrakstīja, ka esot izspiešanas upuris. Iepriekš preses konferencē viņš sacīja, ka visas apsūdzības pret viņu ir safabricētas un ka dažas tiesībsargājošās iestādes strādā viņu oponentu pusē. No reiderisma gluži otrādi - ciešot viņš.
Ja tiesneses Bērziņas atzīšanās nozīmē, ka tiesa pieņēma Gulami labvēlīgu spriedumu par naudu, tādam spriedumam jābūt atceltam. Tomēr faktiskajam viesnīcas īpašniekam Uldim Skudram valsts iestādes atrakstās, ka nekas vairs nav labojams. Valsts prezidenta kanceleja uz informāciju par nelikumībām tiesās reaģēja īsi - tas nav mūsu kompetencē.
Gan Augstākās tiesas priekšsēdētāja, gan tieslietu ministra bezzobainā reakcija uz korupciju ietekmīgajā Rīgas apgabaltiesā, var novest pie kārtējā Latvijas valstij nelabvēlīgā Eiropas cilvēktiesību tiesas sprieduma.