Rinkēvičs: Ir jāanalizē stiprās un vājās puses darbā ar ES investīcijām

Latvijai ir jāanalizē savas stiprās un vājās puses, strādājot pie jauniem Eiropas Savienības (ES) 315 miljardus eiro lielā investīciju plāna projektiem, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Vaicāts par Eiropas Investīciju bankas (EIB) veikto pētījumu, kurā secināts, ka gandrīz visi līdzekļi, kas līdz šim iztērēti no ES 315 miljardus eiro lielā investīciju plāna, tikuši 15 turīgākajām bloka valstīm, pārējām - 13 nabadzīgākajām - valstīm atstājot vien niecīgu daļu, ministrs norādīja, ka atšķirību veido pašu valstu aktivitāte.

"Tur ir tā atšķirība, cik aktīvi un kādiem apjomiem valstis iesniedz projektus. Ja pavērtēsiet Latvijas projektus, tie noteikti nav miljardu projekti un nekad nav arī bijuši. Savulaik valdībā skaitījām un bija redzams, ka summas ir daudz mazākas," viņš apliecināja.

Ministrs arī atgādināja, ka tā dēvētais Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plāns nav struktūrfondi, bet gan finanšu instruments ar īpaši izdevīgiem procentiem, kas pēc tam ir jāatdod. "Pieņemu, ka tas vienu vai otru dalībvalsti attur no šādu projektu virzīšanas," sacīja Rinkēvičs.

Viņš arī atklāja, ka, apspriežot Junkera plānu, bija daudz un plašas diskusijas par to, vai nevajadzētu ieviest reģionālā līdzsvara principu. "Tā tas bija, bet beigās tomēr vienojās, ka būtiska ir projektu kvalitāte, apjoms," viņš norādīja.

"Tāpēc es to nevērtētu kā lielu traģēdiju, drīzāk mācību. Mums ir Ķekavas apvedceļa projekts, kā arī vēl dažas lietas izglītības un zinātnes sfērā, bet tie nekad nebija miljardu projekti," sacīja ministrs, mudinot analizēt stiprās un vājās puses, strādājot pie jauniem projektiem.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar EIB veiktu pētījumu gandrīz visi līdzekļi, kas līdz šim iztērēti no ES 315 miljardus eiro lielā investīciju plāna, tikuši 15 turīgākajām bloka valstīm, pārējām - 13 nabadzīgākajām - valstīm atstājot vien niecīgu daļu.

Itālija un Spānija ir guvušas vislielāko labumu no finanšu līdzekļiem infrastruktūras un inovāciju projektiem kopīgi ar Lielbritāniju, kas jūnijā referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES.

Vienlaikus gan šajā pētījumā, kas nonācis ziņu aģentūras "Reuters" rīcībā, arī konstatēts, ka investīciju piešķiršana tiks pabeigta līdz iepriekš noteiktajam termiņam 2018.gada vidū.

Pērnā gada vidū sāktais ES investīciju plāns paredz piesaistīt privātos līdzekļus, lai finansētu investīcijas, no kurām riskantākās daļas sedz Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, izmantojot valsts līdzekļus 21 miljarda eiro apmērā.