Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju "No sirds Latvijai" (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.
NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.
Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. "Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt," norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.
Raitums ir ar aizturēto uzņēmēju Krūmiņu saistīts finansists. "Firmas.lv" dati liecina, ka līdz 2012.gada beigām viņš bija SIA "MC Turaida Property" vienīgas īpašnieks un vienīgais valdes loceklis, bet tad par šīs uzņēmējsabiedrības vienīgo īpašnieci kļuva Krūmiņa meita un aktīvu pārvaldītāja Maija Čerņavska.
2014.gada jūlijā Latvijas Radio vēstīja, ka Krūmiņa meitai Čerņavskai piederošais uzņēmums "MC Turaida Property" Jūrmalā par aizdomīgi lētu cenu izsolē iegādājies nekustamo īpašumu ekskluzīvā vietā, kur Krūmiņi attīsta viesnīcas kompleksu. Turklāt dienā, kad Jūrmalas domnieki lēmuši zemi atsavināt, Krūmiņš pilsētas varas partijai, Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), ziedojis 15 000 eiro.
Toreiz Jūrmalas mērs Truksnis par Jūrmalas sadarbības partneres nekustamo īpašumu vērtēšanas kompānijas BDO pieticīgo zemes vērtējumu nešaubījās, bet par miljonāra Krūmiņa ziedojuma un domes lēmuma dienas sakritību teicās neko nezinām.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka KNAB sāktajā kriminālprocesā kopā ar Truksni, Krūmiņu un Raitumu aizturēts ir arī viens no SIA "FELIX Holding" dibinātājiem un vadītājiem uzņēmējs Ēriks Igaunis. Viņš uz aģentūras LETA telefona zvaniem pagaidām neatbild.
Igauņa brālis Valērijs Igaunis aģentūrai LETA norādīja, ka neko par iespējamu brāļa aizturēšanu nezina. "Pirmā dzirdēšana, neko par to nezinu," viņš teica.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka Ērikam Igaunim pieder "Holdinga kompānijas Felix" 59,5% kapitāldaļu, bet 40,5% kapitāldaļu pieder viņa brālim - Valērijam Igaunim. Ēriks Igaunis ir arī Rīgas Ekonomikas foruma "World Trends Forum" prezidents, savukārt līdz 2015.gadam viņš pastarpināti bija arī "Rīgas vagonrūpnīcas" akcionārs.
KNAB apkopotā informācija par politisko partiju ziedojumiem liecina, ka Ēriks Igaunis nevienam politiskajam spēkam nav ziedojis.
Jau ziņots, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā un šajā kriminālprocesā kopumā aizturētas četras personas. Kā aģentūru LETA informēja KNAB, izmeklēšanas interesēs pašlaik plašāka informācija netiks sniegta.
KNAB 4.oktobrī aizturēja uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS). Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, aizturēšanas saistītas ar iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem. KNAB darbinieki otrdien veica kratīšanu Jūrmalas mēra birojā, bet pats mērs tika nogādāts Jūrmalas slimnīcā, kur viņu apsargāja KNAB darbinieki.
Patlaban mērs vai neatrodas slimnīcā, bet līdz šim nav atbrīvots.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs, viņa klients patlaban ir aizturētā statusā. Aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, ka lieta pret Truksni sākta par iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem, Jūrmalas mēra advokāts nekomentēja, vien apliecināja, ka viņa klientam netiek inkriminēta kukuļošana.
Savukārt Krūmiņa advokāts Egons Rusanovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB ir aizturējis viņa klientu. Taujāts, vai aizturēšana saistīta ar iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem, advokāts atbildēja apstiprinoši. Krimināllikums par partijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā kā sodu paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.