Padara transportu draudzīgu cilvēkiem

CAURBRAUKTUVE dzelzceļa uzbērumā uz Krievu salu ir transporta kustībai vislabāk iekārtotais posms vairāk nekā 10 kilometros, cik garas ir kopā Daugavgrīvas iela un Daugavgrīvas šoseja © Arnis Kluinis

Atzīmējot Pasaules arhitektūras dienu, Rīgas pilsētas arhitekta birojs izteicis atzinību valsts uzņēmumam Latvijas dzelzceļš (LDz) par ieguldījumu rīdzinieku dzīves kvalitātes celšanā.

Atzinība izteikta par to, ka un kādā veidā realizēti divi projekti, par kuriem Neatkarīgā jau ir stāstījusi to izpildes laikā. Šie projekti ir jauns sliežu ceļš uz Krievu salu, kura apkalpošanai uzcelta arī jauna stacija Bolderāja 2, un Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija.

«No pilsētnieku viedokļa jutīgākais Krievu salas projekta punkts ir 48 miljonus eiro vērtā dzelzceļa atzara būve pāri Daugavgrīvas ielai,» Neatkarīgā atzīmēja 2014. gada 15. aprīlī. Proti, Bolderājas un ar to saistīto apvidu iedzīvotāji jau bija sākuši bažīties par parastas vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuves ierīkošanu uz Daugavgrīvas ielas, tāpēc vajadzēja uzsvērt, ka tā nu gan nebūs: «Pāri ielai - tas ir galvenais. LDz patlaban sagatavo dzelzceļa trasi, kur tiks veidots astoņus metrus augsts uzbērums gaisa tiltam, pa kuru vilcieni šķērsos ielu. Uzbēruma un tilta balstu guldīšana ūdeņainajās Spilves pļavās ir atbildīgākie dzelzceļa atzara būves posmi. Daugavgrīvas iela netiks slēgta ne būvdarbu veikšanai, ne vēlākai vilcienu kustībai.» Tagad redzams, ka viss tieši tā arī noticis, kā LDz plānoja un solīja.

Šķirotavas gadījumā būvdarbi notika dzelzceļa teritorijā, par kuras esamību un piederību gadu desmitiem liecināja skaļie blīkšķi, ar kādiem no kalna palaistie izformējamā dzelzceļa sastāva vagoni atsitās pret stāvošajiem vagoniem uz tām sliedēm, uz kurām tika formēts jauns vagonu sastāvs. Šādu Rīgas vagonu šķirotavu Neatkarīgā aprakstīja tās rekonstrukcijas izpildes pirmajā dienā 2011. gada 30. septembrī, bet šā gada 9. martā pārbaudīja «vagonu šķirošanu bez jebkādiem blīkšķiem, kaucieniem un šņācieniem». Šī pārbaude bija pieskaņota rekonstruētās stacijas nodošanai ekspluatācijā.

«Esam gandarīti radīt infrastruktūru, kas ne tikai uzlabo un padara drošāku un ātrāku vilcienu satiksmi, bet arī ļauj uzlabot vidi Rīgas iedzīvotājiem. Šī ieguldījuma rezultāti būs jūtami nākotnē,» pēc apbalvojuma saņemšanas teica LDz viceprezidents Aivars Strakšas.



Latvijā

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Svarīgākais