Rīga ir kļuvusi par loti populāru tūrisma galamērķi – to pa dažādiem ceļiem apmeklē tūristi no visas pasaules. Šogad, tāpat kā divus iepriekšējos gadus, tūristu skaits Rīgā pārsniedz divus miljonus. Kas salīdzinoši nelielai pilsētai, kāda Eiropas un pasaules kontekstā ir Rīga, ir ļoti liels sasniegums. Viens no ceļiem ar pieaugošu tendenci ir kruīzu kuģi.
Intervija ar Rīgas domes vicemēru un Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku.
- Pie ostas piestātnēm bieži redzamie lielie kruīzu kuģi subjektīvi liek domāt, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Rīgā ienāk vairāk kuģu un likumsakarīgi, ka atved vairāk tūristu. Kādi ir objektīvie statistikas dati?
- Mēs varam palepoties, ka Rīga ir kļuvusi par ļoti populāru tūrisma galamērķi arī kruīzu nozarē. Kuģu un atvesto pasažieru skaits tiešām ir lielāks nekā iepriekšējos gados un palēnām atgriežas pirmskrīzes līmenī. Lielākais gada laikā uzņemtais kruīzu kuģu skaits bija 2006. gadā, kad Rīga uzņēma 90 kruīzu kuģu.
Šogad kopumā ieplānoti 80 ienācieni. Jūlijā vien Rīgas osta uzņēma 21 kruīza kuģi, kas ir pēdējos desmit gados lielākais skaits, kas uzņemts viena mēneša laikā.
Kopumā līdz augustam Rīgas ostā apkalpoti 59 883 kruīzu pasažieri, kas ir teju 3600 jeb 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā līdz gada beigām, jo kruīzu sezona ilgs vēl arī visu oktobri, plānots uzņemt ap 70 tūkstošu pilsētas viesu.
Rīgā ienāk gan visiem jau zināmā kompānija Costa, gan arī prestižā See Dream. Šie kuģi ir ļoti lieli - vienā reizē tie atved trīs un vairāk tūkstošus pasažieru.
- Kas ir izraisījis tik lielu Rīgas popularitāti, jo tīri no tehniskā viedokļa Rīga nav izdevīga kruīzu kuģiem - ienāciens no jūras līdz ostai prasa vairākas stundas. Tas liek ļoti rūpīgi plānot laiku un palielina izmaksas.
- Taisnība, piestāt, piemēram, Tallinā ir ātrāk un vienkāršāk, taču arī kruīzu pasažieru vēlmes tiek ņemtas vērā - cilvēkiem ir liela interese par Rīgu. Ar kruīziem ir tāpat kā ar citām lietām, cilvēki vēlas ieraudzīt kaut ko jaunu, nevis atkal un atkal viesoties Tallinā. Atzīmēšu, ka kruīzu kuģu skaita pieaugums ir vairākus gadus iepriekš veiktā darba rezultāts, jo kruīzu kompānijas savus maršrutus plāno vismaz divus gadus uz priekšu. Tagad redzam sava darba augļus. Intensīvi sevi rādījām un popularizējām gan tad, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, gan tad, kad Latvija bija ES prezidējošā valsts.
Tāpat gan Eiropā, gan citviet pasaulē aktīvi reklamējam Rīgu kā lielisku tūrisma galamērķi.
- Vai varam cerēt, ka arī nākamgad Rīgā ienāks liels skaits kruīzu kuģu?
- Jā. Šobrīd savu ienākšanu Rīgas ostā ir pieteikuši 88 kruīzi. Rīgas brīvostas pārvalde piedalījās SeatradeMed konferencē, izmantojot kruīzu organizācijas Cruise Europe piedāvāto platformu. Konferencē izskanēja vairākas labas ziņas Rīgas ostai, kas apliecina, ka mūsu prognozes par kruīzu pieaugumu ir pamatotas. Galvenais iemesls, kas šobrīd kruīzu kompānijām liek novērtēt Baltijas jūras reģiona priekšrocības, ir pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Lai arī mūsu reģions ir salīdzinoši dārgs kuģošanai, tas ir drošs un sakārtots, ko nevar teikt par citiem Eiropas reģioniem, kur aktuālas ir dabas katastrofas. Iepriekš Baltijas jūras reģions kruīza nozares pasākumos tika visvairāk nopelts, bet līdz ar situāciju Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Eiropā kopumā kruīzu līniju attieksme pret mūsu reģionu ir krietni mainījusies. Tagad jau jāsāk runāt un domāt par ostu tehniskajām iespējām uzņemt arvien lielāku skaitu un lielākus kruīzu kuģus.
- Jau vairākus gadus iepriekš - ap to laiku, kad Rīgā ienāca 90 kruīza kuģu gadā, brīvostas pārvalde un Rīgas dome aktualizēja jautājumu par vēl vienas kruīzu kuģu piestātnes būvniecību. Vai tagad šis projekts atkal ir aktuāls?
- Maksimālais skaits, ko sezonā pie esošajām piestātnēm var uzņemt Rīgas osta, ir ap 100. Mēs nevaram pieņemt vairāk par diviem kruīza kuģiem vienlaikus, jo piestātne nepieciešama arī Rīgas-Stokholmas prāmjiem, kuri, sākot no 19. decembra, atkal kursēs katru dienu.
Tuvojoties maksimālajam kuģu skaitam, arvien aktuālāks kļūst papildu piestātnes projekts. Ir skaidrs, ka tā nevar būt ne Bolderājā, ne Vecmīlgrāvī, jo tai jābūt tuvu pilsētas centram. Jaunajai piestātnei ir ieplānota vieta pie Vanšu tilta, kur Daugavā iestiepjas CD dambis. Tā ir vēsturiska un nepieciešama būve, kam vajadzīga nopietna rekonstrukcija. Rekonstruējot dambi, varēs izbūvēt vēl vienu piestātni. Te nevar būt runa par smagnēju infrastruktūru ar intensīvu transporta satiksmi, jo saglabāta tiks gan pludmale, gan jahtu osta. Pasažieri ar kājām no Ķīpsalas puses pāri Vanšu tiltam varēs nonākt tieši Vecrīgā.
Šobrīd dambja rekonstrukcijas projekts ir izstrādes stadijā - izpēte ir beigusies un projekts varētu būt gatavs nākamā gada vasarā. Taču es gribu uzsvērt, ka reālā būvniecība sāksies tikai tad, kad tam būs ekonomisks pamatojums, jo piestātnei ir jāuzņem kuģi, nevis jākļūst par vietu, kur ligzdo kaijas. Ja saglabāsies esošā tendence, tad būvniecība varētu sākties jau tuvākajos gados.
- Pieaugošais pasažieru skaits rada problēmas arī piestātnēm piegulošajā infrastruktūrā - cilvēku plūsma uz autobusiem, autobusu stāvvietu nepietiekamība un tā tālāk.
- Neapšaubāmi, ka problēma pastāv, bet tāda ir specifika - ostas piestātnes, transporta maģistrāle un autobusu stāvvietas ir iespiestas starp Daugavu un Vecrīgu. Taču es nedomāju, ka situācija ir kritiska. Rīgas dome no savas puses ir veikusi pasākumus, lai pilsētas viesi līdz sabiedriskajam transportam vai tūristu autobusiem varētu nokļūt droši un ātri. Esam iekārtojuši specializētu autobusu stāvvietu iepretim kuģu piestātnei un uzstādījuši nosacījumu, ka autobuss drīkst stāvēt 15 minūšu. Protams, mēs nevaram izkontrolēt, tieši cik ilgi autobusi stāv, un piespiest viņus strikti ievērot šos noteikumus - tad jau arī odu varētu piespiest lidot pa taisnu trajektoriju. Man grūti iedomāties, ko vēl varētu izdarīt, lai atslogotu infrastruktūru un uzlabotu gājēju drošību - ja nu vienīgi nolikt kādu Lielo Kristapu, lai tas nes cilvēkus pāri lielajai ielai.
- Jūs pieminējāt jahtu ostu. Savulaik bija daudz diskusiju par to, vai tā vispār vajadzīga. Kāda ir realitāte?
- Rīgā ir viena privātā jahtu osta Andrejostā, kas nereti ir par šauru. It īpaši gadījumos, kad Rīgā iegriežas jahtu regates. Rīgas brīvostas pārvaldes jahtu ostu pie Vanšu tilta esam nodevuši apsaimniekošanā burātāju biedrībai, kas tur īsteno vairākas aktivitātes, tostarp bērnu apmācību burāšanā. Ir vēl viens aspekts - šo ostu, kur piestāšana maksā mazāk nekā Andrejostā, bieži izmanto burātāji - ceļotāji, kam svarīgas arī izmaksas. Es teiktu, ka tā ir tāda ekonomiskās klases piestātne, taču labi aprīkota un atbilstoša visām prasībām.
Tuvākajos gados Rīgā atkal ieplānota lielā regate, un tad nu bez šīs ostas neiztikt.
- Kādu ietekmi pieaugošais kruīzu skaits atstāj uz Rīgu?
- Līdz ar to, ka kruīzos visbiežāk dodas maksātspējīga publika, jo tas nav lēts ceļošanas veids, kā arī zinot, ka Rīgu apmeklē tiešām augstas klases kuģi ar lielu pasažieru skaitu, varam teikt, ka Rīgā tiek atstātas ievērojamas summas. Cilvēki izmanto ekskursiju piedāvājumus, ēd, pērk suvenīrus un tā tālāk. Vienlaikus viņi, atgriežoties mājās, stāsta un rāda fotogrāfijas radiem, draugiem, paziņām, tādējādi reklamējot Rīgu. Visticamāk, ka daudziem rodas interese un arī viņi atbrauks uz Latviju - varbūt ne kruīza ietvaros, bet kā savādāk un atkal dos pienesumu Latvijas tūrisma industrijai.
Es gribu uzsvērt, ka Rīga kā tūrisma galamērķis pēdējos gados ir kļuvusi ļoti populāra - ja vēl pirms desmit gadiem mēs varējām tikai sapņot par diviem miljoniem pilsētas viesu gadā, tad šodien tā jau ir realitāte. Vislielākais tūristu skaits bija 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, - vairāk nekā 2,3 miljoni. Taču, neskatoties uz to, ka šogad Rīga nav ne kultūras, ne prezidējošās valsts galvaspilsēta, tūristu skaits sasniegs divus miljonus. Tas ir ļoti daudz, jo tūristu mums sanāk vairāk nekā valstī iedzīvotāju kopā.
- Pusotru gadu Tallink prāmis Rīga-Stokholma kursēja ik pārdienās. Kas Tallink vadībai lika pieņemt lēmumu atsākt reisus katru dienu?
- Tallink prot skaitīt naudu - vispirms nodrošina tās līnijas, kas nes vairāk naudas. Savā ziņā to noteica prāmju pieejamība - Romantikai bija vajadzīgs remonts, bet nebija cita prāmja, ko novirzīt šajā līnijā. Prāmju, kas varētu kursēt šajā maršrutā, nav nemaz tik daudz - tos, kuri piemēroti siltiem laika apstākļiem, nevar palaist ziemā Baltijas jūrā. Šeit ir vajadzīgi ledus klases prāmji, kuri ir dārgi un kopumā pasaulē salīdzinoši nedaudz.
Jāatzīmē, ka Tallink prioritātes ir maršrutos Tallina-Helsinki un Tallina-Stokholma un tikai tad seko Rīgas- Stokholmas līnija.
Tagad Romantika ir izremontēta un uzfrišināta, lai atsāktu ceļu starp Rīgu un Stokholmu.