ŅEM VĒRĀ: Aļņi drasēs pa Rīgu līdz oktobrim

SADURSME. Šim alnim pilsēta kļuva par bojāejas vietu. Rīta agrumā Rīgā, Ziepniekkalna un Bauskas ielas krustojumā, taksometrs notrieca alni. Dzīvnieks bija sakropļots, un to nācās iemidzināt © Ekrānšāviņš no avīzes

Meža dzīvnieki pilsētā ieklīst riesta apjukumā un mīlas skurbumā vai arī barības meklējumos, taču kāda lapsa par savu pastāvīgo naktsmītni bija izvēlējusies mašīnu autoservisa teritorijā Rīgā, Ziepniekkalnā.

Bet galvaspilsētas kanāla bebri, iespējams, ir aizmigrējuši uz citu dzīvesvietu un Rīgā iepeld tikai paēst. Arī mežacūkas, kas pērn pa Mežciemu un Juglu rosījās un plosījās kā pa savu dzīvokli, ēdamo meklē citviet. Rīdzinieku pagalmos cūķi raka zemi tieši zem logiem, līdz tos ģimenēm vien aizveda uz tālākiem mežiem, lai nevar atgriezties urbānajā vidē.

Rīgā notriec alni

Nesen Purvciemā tika manīts alnis, un vēlāk policija informēja, ka taksometrs notriecis alni Ziepniekkalnā. Iespējams, to pašu, kurš riesta neprātā apjucis staigāja pa Purvciemu. Aļņi Rīgā ieklīst katru gadu, un sastapšanās ar lielo meža dzīvnieku nav ārkārtējs gadījums. Ap Latvijas galvaspilsētu ir plaši mežu masīvi, un pārošanās periodā meža dzīvnieki pastrādā neprātīgas lietas.

Lielie meža dzīvnieki savas ierastās teritorijas visbiežāk pamet mātīšu meklējumos. Tagad ir sācies staltbriežu un aļņu riesta laiks, kas turpināsies arī oktobrī. Tāpēc, braucot cauri mežam un arī Rīgā, vietās, kur jau redzēti aļņi un staltbrieži, ieteicams samazināt braukšanas ātrumu un uzmanīgāk vērot apkārtni.

Stirnas ir lielākas pilsētnieces

Tomēr Rīgā esošos mežus - Biķernieku, Šmerļa - vai Mežaparku aļņi par pastāvīgu apmešanās vietu neizvēlēsies - pārāk maza platība. Un arī ēst īsti nav ko, tāpēc tie pilsētā vien iemaldās. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš stāsta, ka stirnas gan var dzīvot Rīgas nomalēs pastāvīgi, jo tām barības vajag mazāk nekā aļņiem. Arī suņu turēšanas kultūra ir uzlabojusies, un stirnas nejūtas apdraudētas.

Klausa vēsturiskajai atmiņai

Latvijā meža dzīvnieku skaits pēdējos gados ir palielinājies. Pēc Valsts meža dienesta datiem, aļņu, stirnu un staltbriežu skaits pieaug jau daudzus gadus. «Riesta laikā tie kļūst nesaprātīgi un kustīgāki, tāpēc nonāk uz ceļa un pilsētā,» saka J. Ozoliņš. Viņš atgādina, ka aļņa vēsture Rīgā ir sena, ne reizi vien alnis ir peldējis Daugavā un citās Rīgas ūdenstilpēs.

Pagājušogad karstā vasaras dienā alnis bija iemaldījies Rīgā un aizpeldēja līdz Ķīpsalai. Pārgurušais dzīvnieks tika atrasts krūmos, veterinārārsti tam iedeva miegazāles, bet pa ceļam uz mežu dzīvnieks nomira. Arī Mežaparkā šad un tad pamanīts kāds alnis. J. Ozoliņš pieļauj, ka Rīgā ir vietas, kas aļņu vēsturiskajā atmiņā ierakstītas kā senie migrācijas ceļi. Turklāt pilsēta aug, likumsakarīgi - nomales plešas un arvien vairāk pietuvojas mežu masīviem.

Lapsa privatizē automašīnu

Lapsām patīk parki un kapsētu teritorijas, tās pilsētā manītas itin bieži un ir pieradušas pie cilvēkiem, tāpēc pilsētniekiem satikšanās ar rudasti nevarētu būt liels pārsteigums. Bet reizēm viltīgais kūmiņš spēj pārsteigt cilvēku ar interesantu uzvedību.

Augustā policisti tika izsaukti uz Ziepniekkalnu, kur kādā automašīnā bija iemitinājusies lapsa. Autoservisā tai bijusi tikai viena iecienīta automašīna. Kā liecina portālā www.nra.lv ievietotais foto, lapsiņa gulējusi uz šofera sēdekļa. Kad rudais dzīvnieks sācis traucēt autoservisa darbiniekus, nācies saukt palīgus, kuri kuplasti nogādājuši veterinārajā klīnikā.

Lapsas Rīgā nemeklē vistiņas, tām pietiek ēdamā arī bez putnu gaļas (lai gan putnus kūmiņš labprāt liek uz zoba) - kaķu un suņu barība, kas tiek kaisīta bezpajumtes dzīvniekiem, pelītes, zivis. Bez barības nepaliek. Tā kā meža dzīvnieki tiek vakcinēti pret trakumsērgu, pēdējos gados trakas lapsas Rīgā nav konstatētas. Tik un tā tuvoties tām nevajag. Dzīvnieki to var uzskatīt par apdraudējumu, jo īpaši, ja sargā savus mazuļus.

Bebri mīlas trakumā kļūst jokaini

Rīgas Zooloģiskā dārza uzraugs Mārtiņš Zilgalvis stāsta, ka bebri ir iemācījušies sadzīvot ar pilsētu un pilsēta ar tiem. Ap kanālmalu koki norobežoti ar metāla sētiņām, tur dzīvnieki vairs nevar asināt zobus. Mārtiņš kanāla bebrus piebaro, lai tie neposta apstādījumus un soliņus pilsētas centrā, tad nu šie Andrejsalā nogāzuši trīs kokus. Bebram zobi ir jādeldē, jo tie aug visu gadu.

Rīgas kanālā mitinājās viena bebru ģimene, bet šogad Mārtiņš nav novērojis tās iemītās dubļu takas. Iespējams, bebri tur vairs nedzīvo, bet pa bebru ātrgaitas šoseju, kā viņš dēvē Daugavu, iepeld vien uzēst. Redzēts, ka bebri ķērušies klāt eglēm, kas nav to graužamais koks. Varbūt vecam bebram bijis jāatbrīvojas no parazītiem, varbūt aptrūcis ēdamā. Februārī mīlas uzplaiksnījuma laikā bebri bija ķērušies pie rozēm netālu no Brīvības pieminekļa.Apgrauzuši.

***

KUR ZVANĪT, KĀ RĪKOTIES

• Ja redzams pilsētā ieklīdis alnis vai staltbriedis, iedzīvotājus aicina ziņot pa tālruni 110.

• Meža dzīvniekus nevajag biedēt, signalizējot vai vajājot.

• Nevajag tuvoties meža dzīvniekiem, jo stresa situācijās un neikdienišķos apstākļos tie var uzvesties neprognozējami.



Svarīgākais