Skaidro tramvaja ieceri – tikai pa Senču ielu

KĀPĒC. Lai vakardienas diskusijas dalībnieki, kuru vidū bija arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gūtu skaidrību par diskusijas izraisījušo jauno tramvaja līnijas projektu, Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa skaidroja, kāpēc ir radusies iecere gar Lielajiem kapiem būvēt vēl vienu tramvaja līniju © F64

Senču ielā plānotā tramvaja līnija būs daļa no loka, kas, apejot Rīgas centru, savienos Ganību dambja un Pulkveža Brieža ielas apkaimi ar Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojumu, un netiks ierīkota uz pašreizējās Lielo kapu zemes. Tāds solījums izskanēja vakar Rīgas domes opozīcijas rīkotajā diskusijā.

Skanstes tramvaja līnijas izbūve drīkst notikt tikai pa Senču ielu, uzsvēra Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāve Katrīna Kukaine, vēlreiz informējot par inspekcijas nostāju. Lielie kapi ir memoriāls ansamblis, un nedrīkst pārnest kādu tā daļu, piemēram, atsevišķus kapu pieminekļus, citur. Lai gan Rīgā ir parki, kas atrodas virs kādreizējiem kapiem, jautājums ir - par cik senu pilsētas vēsturi, tajā skaitā apbedījumiem, runājam. VKPAI vērsusies Rīgas domes Īpašuma departamenta struktūrvienība un lūgusi izteikt viedokli par trim Lielo kapu būvēm - kapliču jeb kapenēm, kapavietu norobežojošām ķēdēm un krēsla formā veidotu pieminekli. Sarunā ar Neatkarīgo K. Kukaine norādīja, ka Lielie kapi ir vienots, nedalāms ansamblis ar visu, kas atrodas virs un zem zemes, bet šajā gadījumā jārunā arī par ētiku.

Ilggadējs Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāts, tagad Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis iepriekš Neatkarīgajai sacīja, ka visu iespējamo variantu izskatīšana ir pat obligāta, kad tiek lemts par lieliem projektiem, turklāt - Eiropas fondu finansētiem projektiem. Tāpēc būtu bezatbildīgi ignorēt VKPAI, nelūdzot inspekcijai viedokli par plānotās būvniecības tuvumā esošām aizsargājamām būvēm.

Arī Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve, starpinstitūciju projekta nodaļas vadītāja Rudīte Reveliņa sacīja: «Neesmu dzirdējusi, ka kāds ko gribētu darīt kapu teritorijā.» Līdzīgi apgalvoja Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukševics. Biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka tramvaja līniju paredzēts izbūvēt «uz ielas plātnes», bet, ja turpmākajā projekta gaitā būs atkāpes no sākotnējā, tad projekts būs jāvērtē atkārtoti.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka tehniskā projekta vēl nav, tātad precīzs tramvaja līnijas novietojums nav zināms, bet pēc vakar notikušās diskusijas viedoklis neesot mainīts - tramvaja sliedes atradīsies uz Senču ielas. R. Reveliņa arī skaidroja, kāda secībā tiek virzīti no Eiropas fondiem finansēti projekti. Tāpēc līdz šim nav notikusi šī projekta apspriešana un nav arī tehniskā projekta. Vispirms ir jāsaņem Eiropas atbilde (tā tiek gaidīta, vēlākais, 17. oktobrī), pagaidām ir sagatavota iesniegumu procedūra. Piemēram, iepriekšējā plānošanas periodā - līdz 2014. gadam - Eiropas Savienības finansējumu elektrotransporta attīstībai piesaistīt neizdevās.



Latvijā

Pētījumu kompānija Kantar noskaidrojusi Latvijas iedzīvotāju viedokli par valdības ieviesto īpašo “zemo cenu grozu” lielveikalos, kura mērķis ir mazināt dzīves dārdzību. Aptaujas dati liecina, ka šo iniciatīvu lielveikalos pamanījuši teju 40% iedzīvotāju, taču vairākums tai nav pievērsuši uzmanību, vēsta 360TV Ziņas.