Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Rīgā būs Barkana un Bonaventuras iela

Drīzumā divas Rīgas ielas Maskavas forštatē un Brīvdabas muzeja teritorijā iegūs jaunus nosaukumus. Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija nolēmusi, ka Mazā Lāčplēša iela pārdēvējama par Natana Barkana ielu, bet Bonaventuras ielas nosaukums jāpiešķir ielai, kas sākas pie Brīvības gatves un iet līdz Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja teritorijai.

N. Barkana vārdu iegūs neliela ieliņa, kas atzarojas no Lāčplēša ielas paralēli Firsa Sadovņikova un Maskavas ielai. Ebreju reliģiskā draudze Šamir vēstulē domei bija lūgusi izskatīt iespēju piešķirt ebreju reliģiskā un sabiedriskā darbinieka, Rīgas un Latvijas virsrabīna N. Barkana (1923–2003) vārdu, piemēram, Tējas ielai, Pirts ielai, Mazajai Krasta vai Mazajai Lāčplēša ielai. Komisija par pārdēvēšanai piemērotāko atzina Mazo Lāčplēša ielu. Komisijas dalībnieki iepriekš bija izteikuši priekšlikumus arī par kāda skvēra vai parka nodēvēšanu N. Barkana vārdā. Ebreju pārstāvji vēlējās, lai šī vieta atrastos Maskavas priekšpilsētā netālu no bijušās geto teritorijas.

Ierosinājumu piešķirt Vidzemes priekšpilsētā Bonaventuras nosaukumu ielai, kas sākas pie Brīvības gatves un iet līdz Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja teritorijai, izteikusi muzeja direktore Ilze Millersone. Šī ir jaunizveidota iela, kas Brīvības gatvi savieno ar muzeja teritorijā esošo Bonaventuras muižu. Muižiņas ēkā šobrīd atrodas muzeja administrācija.

Kas bija šis Bonaventura? Pirmoreiz Bonaventuras muiža rakstītos avotos minēta 1582. gadā, kad par tās īpašnieci kļuva Nikolausa Mollera atraitne. Viņai bija dēls Bonaventura Mollers, kurš muižu mantoja 1625. gadā. Starp citu, 1780. gadā par muižas īpašnieku kļūst Jānis Balodis (Johann Ballod), bet tas jau ir cits stāsts. 20. gadsimta sākumā muižai piederēja vairāki uzņēmumi, tai skaitā Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika, kas atradusies netālu no tagadējās ieejas Brīvdabas muzejā. 1919. gada zemes reformā muiža tika atsavināta un kļuva par Valsts Bankas īpašumu. 1934. gadā šeit tika iekrīkota Valsts stādu audzētava. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežsaimniecības fakultāte, Berģu astoņgadīgā krievu skola un – vienīgā, kas palikusi līdz mūsu dienām – arī Brīvdabas muzeja administrācija.