Lielie kapi starp naudu, attīstību un ētiku
Senču iela gar Lielajiem kapiem ir viena no noslogotākajām vietām Rīgā, un situāciju sarežģī kreisais pagrieziens uz Miera ielu, saka Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis. «Lai pa šo ielu palaistu tramvaju, ir stipri jādomā par satiksmes organizāciju – jārīkojas baltos cimdos ar ķirurga precizitāti,» uzsver satiksmes eksperts.
Pašlaik tiek izskatīta iespēja ar jaunu tramvaja līniju savienot Skanstes apkaimi un centru, un to paredzēts izbūvēt arī pa Senču ielu sarkano līniju robežās. Sarkanās līnijas dabā nav redzamas, tāpēc cilvēkam vienkāršajam bez kartēm un citiem dokumentiem, kur šīs līnijas fiksētas, nav saskatāms, cik metru no kapu pašreizējās teritorijas varētu nošņāpt tramvaja līnijas izbūvēšanai.
Pagājušajā nedēļā uzņēmums Rīgas satiksme (RS) atbildēja Neatkarīgajai, ka, realizējot Kohēzijas fonda projektu Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība, tramvaja līniju visā tās garumā paredz izbūvēt sarkano līniju robežās. Sarkanās līnijas netiek iedomāti novilktas tieši gar brauktuves vai ietves malu, bet ir plašākas - tas ir kartēs un dokumentos, nevis dabā iezīmēts koridors vai josla, kurā jānodrošina visa ielas infrastruktūra - brauktuve, ietves, grāvji, komunikācijas, apzaļumojums.
RS ir vaicājusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) viedokli par turpmāko rīcību ar būvēm, kuras varētu ietekmēt tramvaja līnijas izbūve.
VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris TV3 sacīja: «Tas nav tikai no mantojumu saglabāšanas viedokļa. Tas ir tīri ētisks jautājums. Nu liekam tur apglabātajiem mieru un nerunāsim par iespējām veikt ekshumācijas darbus.» Gar Senču ielu apbedījumu nav daudz, vismaz ne to, kas vēl saskatāmi. Vienas kapenes savu stūri izbīdījušas uz ietves, nedaudz tālāk - vairākas citas izdemolētas un piegānītas. Ir pāris kapavietu, tās pašas - nekoptas. Dažu metru attālumā no Rīgas mēra Džordža Armitsteda kapavietas savās gaitās dodas gājēji. Armitsteds ir viens no ievērojamākiem rīdziniekiem, kurš būtiski pārveidoja Rīgu. Un, jā, laikā, kad viņš vadīja pilsētas saimniecisko dzīvi, Rīgā 1901. gadā ekspluatācijā nodeva pirmo elektriskā tramvaja līniju. Tagad garām viņa atdusas vietai rokas stiepiena attālumā tramvajs vizinās citas paaudzes rīdziniekus. Visticamāk, vizinās.
VKPAI neatbalsta Lielo kapu būvju nojaukšanu vai apbedījumu pārvietošanu un uzskata, ka tramvaja līnijas izbūve risināma, neskarot Lielo kapu teritoriju, bet iekļaujoties jau izbūvētās Senču ielas gabarītos. Ielai ir četras braukšanas joslas, sastrēgumstundās veidojas korķi. J. Zvirbulis pieļauj, ka teorētiski, protams, tramvaja sliedes var ielikt tagadējās ielas gabarītos un pārējo transporta plūsmu virzīt pa sliedēm, nosakot laika ierobežojumu. «Tas nav labākais variants, bet tā notiek pie VEF tilta,» viņš piebilst.
«Tramvaja līnija pilsētā ir nepieciešama. Elektriskais transports pilsētā - tas ir pozitīvi. Skanstes apkaime ir perspektīva. Pilsēta attīstās. Var ierobežot satiksmi, bet ko likt vietā? Saprotu, ka daļa iedzīvotāju ir principiāli - Senču ielā nekas nevar būt, jo vienkārši nevar. Kapi ir vēsturisks mantojums, ir jāsaglabā cieņa pret apbedītajiem. Bet, kā to visu samērot, tas ir projektētāju un izpildītāju darbs, to sabiedrība gaida no viņiem,» pārdomas neslēpj J. Zvirbulis. Savukārt kāda Skanstes apkaimes iedzīvotāja sarunā ar Neatkarīgo neslēpj neapmierinātību, jo plānotā tramvaja līnija nebūt neaptver visu Skanstes teritoriju, piemēram, to daļu, kur jau uzbūvētas dzīvojamās mājas un atrodas mācību iestādes.
Latvijas Radio informē, ka līdz 17. oktobrim taps zināms, vai šī projekta īstenošanai tiks piešķirts finansējums no Eiropas fondiem.