Senču iela, kas iegrauzusies Lielajos kapos, sen ir kļuvusi par pierastu Rīgas realitāti. Iela sadala seno kapsētu divās daļās – pāri kādreizējiem apbedījumiem un mirušo cilvēku kauliem.
Tuvākajos gados, attīstot Skanstes apkaimi, kas jau nodēvēta par Rīgas centra modernāko daļu, «plānots izbūvēt jaunu zemās grīdas tramvaja līnijas posmu 3,6 kilometru garumā. Iecerēts, ka līnija varētu tikt izbūvēta maršrutā Sporta iela-Skanstes iela-Zirņu iela-Senču iela-Pērnavas iela. Tramvaja līnija savienos Skanstes apkaimi ar Rīgas Centrālo staciju, kur atradīsies topošās starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica pieturvieta» (citāts no www.skanste.lv).
Pagājušajā nedēļā Rīgas pašvaldības iestāžu pārstāvji un pieminekļu sargi esot pārrunājuši jaunās tramvaja līnijas izbūvi un varbūt arī to, ka no Lielajiem kapiem vajadzētu nošņāpt vairākus metrus. Bet, iespējams, par Lielo kapu perturbācijām runāts agrāk, kas lai zina. No Neatkarīgajai vakar pieejamās informācijas nekļūst skaidrs, vai plānotā tramvaja līnija tiks virzīta pāri Lielajiem kapiem. Ja tā, tad cik platu kapu daļu gar Senču ielu tramvaja sliedes nogriezīs? Informācija ir pretrunīga - no «tramvajs noteikti šķērsos tagadējo Lielo kapu teritoriju» līdz «sliedes var pabīdīt uz vienu vai otru pusi» un «viss jau nolemts». Iespējams, būs jānojauc vai jāpārceļ kāda kapene.
Šogad maijā arī TV3 ziņu raidījumā izskanēja informācija, ka 2018. gada otrajā pusē iecerēts gandrīz visā garumā uzrakt Skanstes ielu, kur tiks būvēta Rīgas pirmā jaunā tramvaja līnija šajā tūkstošgadē. Projekts kopā ar jauno zemās grīdas tramvaju iegādi varētu izmaksāt gandrīz 100 miljonus eiro, lauvas tiesu saņemot no Eiropas fondiem. Jaunais tramvaja sliežu ceļš sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma, turpināsies uz ziemeļiem, kamēr sasniegs Skanstes ielu, bet no tās nogriezīsies uz Ganību dambi, bet arī tad - vēl ne vārda par to, ka sliedes varētu guldīt kapu teritorijā.
Kultūras ministrijas nostāja ir strikta - Lielajiem kapiem ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss un bez saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tur neko nedrīkst darīt. Pašlaik ministrijas rīcībā nav ziņu, ka būtu saņemts oficiāls saskaņojums kādam projektam, kas ietekmētu Lielos kapus.
Lielo kapu vēstures pētnieks arhitekts Eižens Upmanis Neatkarīgajai saka - ja tiešām uz Lielo kapu rēķina īstenos tramvaja līnijas izbūves projektu, tad tas no morāli ēttiskā un vēsturiskā viedokļa ir nepieļaujami un nozīmē padomju barbarisma atgriešanos. «Lielo kapu iznīcināšana vai iznīcināšanas veicināšana ir absurda. Tolaik tā bija apzināta kapu postīšana, un tad neko darīt nevarējām. Ja atļaujamies to turpināt, tas ir ārpus veselīga saprāta robežām,» norāda E. Upmanis. Viņš uzsver, ka Lielos kapus nav iespējams ātri izpētīt. Lielo kapu vēstures pētnieks piekrīt, ka tramvaja līnija ir vajadzīga, bet uzskata, ka ir iespējams rast citu risinājumu, nepostot kapus.
Taču viņš nepiekrīt un kategoriski noraida, ka vajadzētu meklēt slēptus nolūkus Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova teiktajam Latvijas Radio maija sākumā - ka pilsēta ir gatava piedāvāt Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) citu zemes gabalu apmaiņā pret Lielo kapu teritoriju. Pašlaik Lielo kapu īpašniece ir LELB un sarunas ar Rīgas pašvaldību par kapu pārņemšanu, pirkšanu vai cita zemes gabala ierādīšanu ilgst vairākus gadus.