Būs sabiedriskā apspriešana par Tērbatas kā gājēju ielu

Rīgas pašvaldība Tērbatas ielas pārveidošanai par gājēju ielu rīkos sabiedrisko apspriešanu, šodien nolēma Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome.

Padomes locekļi šodien iepazinās ar ekspertu viedokļiem par iespējām izveidot gājēju ielu Rīgas centrā.

Pilsētvides pētniece Lita Akmentiņa norādīja, ka par šo jautājumu jāveic ekonomiskā analīze, tirdzniecības zonas tirgus analīze, kā arī jāaprēķina pārdošanas potenciāls.

Pēc Akmentiņas domām, Tērbatas iela šādas gājēju ielas izveidošanai ir vispiemērotākā, jo tā viegli aizsniedzama no Brīvības un K.Barona ielas, no kurām var "savākt" apmeklētājus, tā ir savienota ar centru, ir arī piemērota infrastruktūra.

Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Gvido Princis norādīja, ka šādas ielas izveidošanas rezultātā iespējamie ieguvumi esot acīmredzami - tā uzlabošot ārtelpu, aktivizēs uzņēmējdarbību un piesaistīs tūristus.

Princis atzina, ka būtu nepieciešama šajā ielā esošo iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, jāiegūst arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas viedokļi. Tāpat arī jāveic satiksmes un gājēju plūsmas izpēte.

Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe norādīja, ka šādas ielas izveidošana neesot pirmā prioritāte pilsētā, bet tālākā perspektīvā uz to varot skatīties pozitīvi.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) norādīja, ka pašvaldībai nepieciešams pieņemt lēmumu un sākt sabiedrisko apspriešanu.

Gājēju iela varētu kļūt par Rīgas pievienoto vērtību, atzīst biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie tirgotāji, pozitīvi vērtējot ieceri galvaspilsētas centrā izveidot gājēju ielu.

Biznesa portālam "Nozare.lv" "Linstow Center Management" (LCM) tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska stāsta, ka ideja par gājēju ielu ir jau diezgan sena, bet iepriekš netika rasts risinājums trolejbusa jautājumā. "Manuprāt, kopumā ideja ir apsveicama un pilsētas attīstībai ļoti noderīga."

Gājēju ielas ļoti daudzās pasaules pilsētās ir vienas no galvenajām atpūtas, izlaides un iepirkšanās vietām, informē tirgotāji. "Iespēja iziet ārpus Vecrīgas un ieraudzīt Rīgu daudz plašāk būtu liels ieguvums gan tirgotājiem, gan arī pašiem tūristiem," norāda SIA "Elkor grupa" valdes loceklis Ronalds Feldmanis.

Viņš arī stāsta, ka Rīgā iecienītākās apskates vietas ir saistītas tieši ar Vecrīgu. "Ja kādas no centra ielām atzīs par gājēju, tad ir lielākās iespējas veicināt tūristu plūsmu ārpus Vecrīgas."

Arī Viļņā Ģedimina gājēju iela ir ļoti populāra gan tūristu, gan vietējo iedzīvotāju vidū, atzīmē Majevska.

Majevska uzskata, ka gājēju iela veicinātu jaunu tirdzniecības konceptu ienākšanu Rīgā, kuri līdz šim ir uzskatījuši, ka pirmais veikals ir jāatver uz gājēju ielas, kādas ir visā pasaulē.

"Pilsētai šādas ielas viennozīmīgi dod pievienoto vērtību. Arī tirgotājiem beidzot būtu skaidrs, kur koncentrēt savu uzmanību. Patlaban tirgotāji pilsētas centrā ir diezgan izkliedēti, tas nenāk par labu viņu biznesam," apgalvo LCM tirdzniecības centru komercdirektore.

Kā vienīgo mīnusu Tērbatas ielai viņa min ēku arhitektūru - "pirmie stāvi ir diezgan sarežģīti piemērojami profesionālu tirdzniecības konceptu izmantošanai. Šauras, nelielas telpas ar ne visai lieliem logiem, kas pasliktina komunikāciju ar ielu. Taču, iespējams, kopīgā sadarbībā ar pilsētu tirgotāji spēs atrast abām pusēm izdevīgus risinājumus arī šajā jautājumā," atzīmē Majevska.

"Tirdzniecības centros, kas atrodas ārpus pilsētas centra daļas, pircēji pamatā ir vietējie iedzīvotāji, tādēļ neredzu nekādus riskus to darbībai," norāda "Elkor grupa" valdes loceklis. "Tirdzniecības centru būtība ir sniegt iespēju apmeklētājam iegādāties dažādas preces un pakalpojumus vienkopus. Ir cilvēki, kam patīk iepirkties individuālos veikalos, un ir cilvēki, kuri laika dēļ izvēlas iepirkties tieši tirdzniecības centros."

Latvijā

Valdība nesaskata iespēju piešķirt finansējumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanai un Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanai, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Ministru kabineta (MK) atbildes vēstules projekta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Svarīgākais