Pēc bioloģiskās attīrīšanas stacijas (BAS) Daugavgrīva rekonstrukcijas attīrītajos sadzīves notekūdeņos, kas tiek izvadīti Baltijas jūrā, ir nodrošinātas Eiropas Savienībā (ES) pieļaujamās slāpekļa un fosfora normas.
SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa saka - uzņēmuma attīrītā ūdens kvalitāte ir ļoti laba, salīdzinot ar citām Baltijas jūras valstīm. Lai nebūtu apdraudēta Rīgas līča un Baltijas jūras ekosistēma, ES dalībvalstīm ir gan atbildība, gan pienākums nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu, samazinot kaitīgo slāpekļa un fosfora izmešu daudzumu.
Ja pilsētnieku radītie notekūdeņi netiktu kvalitatīvi attīrīti, tad Rīgas jūras līcis būtu aizaudzis ar aļģēm, piesārņots un zivis - izzudušas. 2007. gadā līča ūdens kvalitāte tika vērtēta kā slikta un HELCOM (Helsinku komisija, kuras uzdevums ir samazināt Baltijas jūras piesārņojumu) šo zonu iekrāsoja brīdinošajā sarkanajā krāsā.
BAS Daugavgrīva jau tika īstenota ES normām atbilstoša fosfora savienojumu samazināšana notekūdeņos, kas sasniegusi pat zemākus rādītājus nekā normatīvos paredzētie. Savukārt pieļaujamā slāpekļa norma tika pārsniegta apmēram divas reizes. Pēc BAS Daugavgrīva rekonstrukcijas, kas ilga no 2011. līdz 2015. gadam, Rīgas apkaimē ūdens tīrība atbilst vismaz tādai pašai, ja ne labākai ūdens kvalitātei kā Skandināvijas valstīs. Salīdzinot ar 2012. gadu, fosfora un slāpekļa izmešu apjoms ir būtiski samazinājies. Ik gadu jūrā nenonāk gandrīz 300 tonnu kaitīgo fosfora savienojumu un aptuveni 2000 tonnu slāpekļa. Rezultātā Rīgas iedzīvotāji ieguvuši tīru vidi un peldūdeņus, tiek saglabāti zivju resursi un bioloģiskā daudzveidība, kā arī mazināta eitrofikācija jeb organisko vielu palielināšanās, kas izraisa ūdens kvalitātes pasliktināšanos.
BAS Daugavgrīva direktors Māris Zviedris informē, ka pagājušā gadsimta 80. gados tika attīrīta neliela daļa - apmēram 30 procentu no pilsētas notekūdeņiem. Tagad attīrīšanas stacija spēj nodrošināt jaudu, kas atbilst pilsētai ar vienu miljonu iedzīvotāju. Katru dienu pēc 25 parametriem tiek analizēts notekūdeņu piesārņojuma līmenis. Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktora vietnieks Juris Aigars skaidro, ka notekūdeņu attīrīšana ir svarīga, jo Rīga atrodas piekrastē un notekūdeņus novada tieši jūrā, nenotiek dabiska pašattīrīšanās. Baltijas jūra ir salīdzinoši ļoti sekla - laikā, kad nav ievērotas pieļaujamās slāpekļa un fosfora savienojumu normas, Baltijas jūra kļuvusi par barības vielām pārāk piesātinātu jeb eitrofu vidi. Tādā ūdenī vairojas zilaļģes, bet aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc zivis to nesaņem pietiekamā daudzumā. Mencas jau esot pazudušas. «Rīga ir izdarījusi visu, ko varēja, tagad bumba lauksaimnieku pusē,» piebilst J. Aigars, norādot uz lauksaimnieciskās darbības rezultātā Baltijas jūrā nonākošo fosfora izmešu daudzumu. Slāpekļa un fosfora koncentrācija jūrā un līcī palielinājās līdz 1991. gadam, kad pieauga iedzīvotāju skaits Rīgā un bija liels lauksaimniecības radītais piesārņojums.