Pēc četriem gadiem – atpakaļ Rīgas pilī
Rīgas pils vēsturē ir ierakstīts jauns posms – pabeigta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu pirmā kārta Valsts prezidenta rezidences daļā.
Vakar svinīgi notika Rīgas pils apdzīvošana - Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Valsts prezidenta kanceleja pārcēlās uz vēsturiskajām darba telpām, un tagadējā valsts augstākā amatpersona kopā ar bijušajiem valsts prezidentiem atjaunotajā pilī ieturēja brokastis. Svinīgā ceremonijā tika atjaunota godasardze postenī pie Rīgas pils, Svētā Gara tornī pacelts Valsts prezidenta standarts. R. Vējonis sacīja, ka nu Rīgas pilī pamazām atgriežas dzīvība.
Valsts prezidents - tolaik tas bija Andris Bērziņš - uz pagaidu darba telpām Vecrīgā, Melngalvju namā, pārcēlās 2012. gada septembra sākumā, jo Rīgas pils tika gatavota rekonstrukcijai. Pēc četriem gadiem Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgriežas pavisam citās telpās, jo senā pils, kaut arī ārēji nav mainījusies, ir ieguvusi sen neredzētu spozmi un mūsdienām atbilstošu komfortu.
Lai kādas peripetijas pavadīja un joprojām pavada Rīgas pils atjaunošanu, paveiktais darbs ir iespaidīgs. Ne velti šogad konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2015 galvenās balvas tika piešķirtas Rīgas pilij un Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Pils atjaunošana iekavējās 2013. gada vasarā notikušā ugunsgrēka dēļ. Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs Imants Lancmanis pat izteicās, ka viņam šķitis - pils atjaunošana ir gandrīz neiespējama, termiņš ir īss un izpildījumam jābūt kvalitatīvam.
Pils iekštelpas nav sastingušas pagājušā gadsimta 20.-30. gadu stilā, kad te sāka strādāt Valsts prezidents un viņa komanda, ikviena interjera izmaiņa tika apspriesta Rīgas pils atjaunošanas padomē. Tagad Rīgas pils trešajā stāvā ir izveidota jauna reprezentācijas telpa - Jāņa Čakstes piemiņas kabinets, iepriekš tāda nav bijis. Kad pirms dažām nedēļām žurnālistiem bija ļauts ielūkoties Rīgas pils iekštelpās, uz Valsts prezidenta darba telpām tika nestas restaurētās mēbeles. Daļa no tām bija krietni cietušas, kad dzēsa ugunsgrēku. Valsts prezidenta kabinets ir noslēdzošais vairāku telpu grupā. Tas izveidots 1939. gadā Kārļa Ulmaņa prezidentūras laikā, un pirms tam tagadējā kabineta vietā bija prezidenta dzīvokļa istabas. Pils atjaunošana ieviesusi mūsdienīgas korekcijas - Valsts prezidenta darba telpas ir kļuvušas gaišākas. Lielākoties izmantotas mēbeļu kopijas. Kabinetā izvietotas mūslaiku mākslinieču - Daces Lielās un Līgas Purmales - gleznas. Tēlnieks Jānis Strupulis ir izgrebis tikpat kā nemanāmu Latvijas Republikas ģerboni.
Pārmaiņām šogad gatavojas arī Melngalvju nams. Pirms četriem gadiem telpu remonts un pielāgošana Valsts prezidenta darba vajadzībām izmaksāja 82 000 latu (117 142 eiro). Pašvaldības uzņēmums Rīgas nami izsludinājis iepirkumu par Melngalvju nama ēku kompleksa remontdarbiem (kosmētiskajam un dekoratīvo elementu remontam, krāsojuma atjaunošanai), plānojot atvēlēt tam līdz 450 000 eiro. Publisko telpu remontam jānotiek ne vēlāk kā līdz šī gada 28. novembrim, bet biroja telpas jāpārplāno un jāizbūvē ne vēlāk kā līdz 22. decembrim. Fasādes remontam atvēlēti seši mēneši.