Ielāpus uz Rīgas ielām vairs neļaus likt

Lai galvaspilsētas ielas netiktu nepārtraukti izrakņātas, īpaši tad, kad tajās nomainīts segums, Rīgas dome ir nolēmusi turpmāk noteikt komunikāciju apsaimniekotājiem – pēc darbu pabeigšanas tiem jānoasfaltē vesels posms, nevis tikai jāaizlāpa caurums. Uzņēmumi gan visai piesardzīgi vērtē šādu ieceri, norādot arī uz to, ka pašvaldībai pašai nav ilgtermiņa plāna ielu un ceļu remontiem, tāpēc arī izveidojusies tāda situācija ar salāpītām brauktuvēm.

Rīgas dome plāno grozīt normatīvos aktus, kas noteiks, ka turpmāk komunikāciju turētājiem, piemēram, Lattelecom, Latvenergo vai Latvijas gāzei, pēc savu darbu pabeigšanas Rīgas ielās būs par saviem līdzekļiem jāatjauno asfalta segums no borta akmens līdz ielas vidum. Šobrīd situācija ar galvaspilsētas ielām ir neapmierinoša, jo tiek aiztaisīti tikai ielāpi, kas tādā veidā arī paliek, pēc tikšanās ar būvniekiem presei teica Rīgas mērs Nils Ušakovs. Šādu apņemšanos viņš pamatoja ar to, ka pašvaldība negribētu, lai pēc apjomīgo remontu pabeigšanas un ielas seguma nomaiņas tas pēc kāda laika atkal tiktu sabojāts tāpēc vien, ka jāmaina vai jāieliek kāda caurule vai kabelis.

Akciju sabiedrība Sadales tīkls atzīst, ka, plānojot elektrotīkla rekonstrukcijas darbus, ļoti liela nozīme ir sekmīgai sadarbībai ar pilsētas pašvaldību. «Lai elektrotīkla atjaunošanas process būtu efektīvs un saimniecisks, plānojot elektrotīkla rekonstrukcijas darbus, a/s Sadales tīkls regulāri sadarbojas ar Rīgas pašvaldības uzņēmumiem un organizācijām. Iespēju robežās elektrotīkla rekonstrukcija vairākās pilsētas ielās tiek veikta vienlaikus ar pašvaldības plānotajiem ielu un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem,» Neatkarīgajai skaidroja Sadales tīkla pārstāve Renāte Meļķe. Lai nākotnē rekonstrukcijas darbu laikā nebojātu ielas segumu, kompānija jau šobrīd paralēli ielas rekonstrukcijas darbiem veicot rezerves cauruļu guldīšanu elektrotīkla izbūvei. Šāda labas sadarbības prakse ar pašvaldību ļaujot gan pašvaldībai, gan uzņēmumam efektīvāk izmantot investīcijām paredzētos līdzekļus.

Taču, ja normatīvie akti tiks grozīti, protams, tas atstās iespaidu uz a/s Sadales tīkls investīciju budžetu, nenoliedza R. Meļķe.

Savukārt a/s Latvijas gāze uzsvēra, ka «mēs kā viens no komunikāciju turētājiem būtu pateicīgi, ja Rīgas dome, veicot grozījumus normatīvajos aktos, to izstrādē iesaistītu arī mūsu speciālistus. Iespējams, ka gan mēs, gan citi komunikāciju turētāji vajadzības gadījumā varētu sniegt kādus konstruktīvus ieteikumus vēl veiksmīgākai problēmas risināšanai».

Šobrīd a/s Latvijas gāze savus darbus cenšoties veikt vienlaikus ar pašvaldības plānotajiem pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem. Taču sadarbība būtu vēl produktīvāka, ja Rīgas dome izstrādātu ilgtermiņa attīstības plānu ielu un ceļu izbūvē, pārbūvē un atjaunošanā, kas netiktu mainīts katru pusgadu. Tas ļautu uzņēmumam plānot gan jaunu gazifikācijas projektu realizāciju, gan veikt esošo gāzesvadu pārbaudi un problēmu novēršanu. Tas nākotnē noteikti palīdzētu izvairīties no nevēlamiem remontdarbiem, uz iespējām uzlabot darbu norādīja Latvijas gāzes preses sekretāre Dace Baltābola. Viņa akcentēja, ka statistiski gada laikā uzņēmums veic aptuveni 50 lielākus remontdarbus, «kuru laikā tiek atsegti padsmit kvadrātmetri seguma». Pēc šādu remontdarbu beigām Latvijas gāzes sadarbības partneris a/s Ceļu pārvalde nodrošinot seguma atjaunošanu atbilstošā kvalitātē.