Rīgas domei būs jāmaksā kompensācija par nesaremontētas ielas bedrē sabojātu automašīnu

Augstākās tiesas Senāts šodien atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu ar kuru no Rīgas domes par labu apdrošināšanas AS "BTA" piedzīti 88 latu zaudējumi, ko kompānija savulaik kā apdrošināšanas gadījuma kompensāciju bijusi spiesta samaksāt automašīnas īpašniekam, kurš pirms dažiem gadiem iebraucis bedrē Granīta ielā, Rīgā.

Senāts šodien nemainīja spriedumu daļā, ar kuru no Rīgas domes piedzīti minētie zaudējumi, bet atcēla spriedumu tai daļā, ar kuru tiesa piedzinusi 29 latus, kas tērēti advokāta atlīdzībai un tiesas izdevumiem, šajā daļā nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.

Senāta lēmums nav pārsūdzams, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Kā secināms no Senātā apstrīdētā Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 11.decembra sprieduma teksta, 2006.gada 4.maijā vieglā automašīna "VW Golf Variant" Rīgā, Granīta ielā, iebraukusi bedrē. Automašīna bijusi apdrošināta "BTA", un tās īpašniekam bijusi gan OCTA apdrošināšanas polise, gan KASKO bedres apdrošināšanas polise.

Norādīts, ka par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties tika paziņots Rīgas pilsētas ceļu policijai, kā arī AS "BTA Auto dienests", turklāt 2006.gada 11.maijā AS "Transporta informācijas aģentūra" tika veikts automašīnas remonta izdevumus aprēķins, pēc kura automašīnas remonta izmaksas veidojušas 88 latus, jo, iebraucot ar ūdeni apklātā metru platā bedrē, ticis bojāts automašīnas priekšējais labais riteņa disks un riepa.

"BTA" 2006.gada 13.maijā izmaksājis automašīnas īpašniekam atlīdzību 88 latu apmērā, un tā paša gada 22.maijā apdrošinātājs vērsies ar pretenziju Rīgas domē, lūdzot kompensēt minētos 88 latu zaudējumus, Pretenzija pamatota ar Ceļu satiksmes likuma 6.pantu, likuma "Par autoceļiem" 1.pantu, likuma "Par pašvaldībām" 15.pantu.

Tā kā Rīgas dome atteikusies kompensēt radušos zaudējumus, tad apdrošinātājs iesniedzis prasību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, lūdzot piedzīt ne tikai 88 latus, bet arī visus ar tiesvedību saistītos izdevumus - samaksu par sniegto juridisko palīdzību 29 latus un valsts nodevu - 17 latus.

Savukārt Rīgas dome paskaidrojumos tiesai atzīmējusi, ka nav pierādīts tas fakts, ka automašīnas "VW Golf Variant" bojājumi, kuru remontam ir iztērēti 88 lati, radušies, tieši iebraucot bedrē Rīgā, Granīta ielā.

No Rīgas pilsētas Ceļu policijas jaunākā inspektora protokola izriet, ka aculiecinieku ceļu satiksmes negadījumam nav, turklāt saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, jāpieraksta aculiecinieku vārds, uzvārds un adrese. Automašīnas vadītājs šo pienākumu nav izpildījis, norādījusi Rīgas dome.

Tāpat pašvaldība norādījusi, ka konkrētajā lietā nav pierādīts cēlonisks sakars starp nesalaboto Granīta ielas segumu Rīgā un konkrētajiem automašīnas "VW Golf Variant" bojājumiem.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2007.gada 1.februārī "BTA" prasību par zaudējumu piedziņu noraidīja, bet pretēju spriedumu 2008.gada 11.decembrī pieņēma Rīgas apgabaltiesa, kas lietu izskatīja apelācijas kārtībā.

Apgabaltiesa spriedumā konstatēja, ka lietā nepastāv strīds par to, ka 2006.gada 4.maijā Rīgā, Granīta ielā, uz ceļa seguma atradās bedre. Nav arī strīda par to, ka atbildību par ceļu uzturēšanu Rīgas pilsētas teritorijā nes Rīgas pašvaldība.

Apgabaltiesa konstatēja, ka lietā pastāv strīds par to, vai vieglās automašīnas "VW Golf Variant" bojājumi, kuru novēršanai bija nepieciešams remonts par 88 latiem, ir cēloniskā saistībā ar Rīgas domes prettiesisku rīcību, kas izpaužas kā ar likumu uzlikto pienākumu nepildīšana, nenodrošinot ceļu uzturēšana tādā kārtībā, lai nodrošinātu satiksmes drošību.

Apgabaltiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa nav saskatījusi pamatu secinājumam, ka pastāv tiešs cēlonisks sakars starp atbildētāja pienākumu nepildīšanu un zaudējumiem, taču apgabaltiesas ieskatā tāda saistība ir.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais