"Tas kungs jau prasa ēst" pulcē gardēžus un kino cienītājus
Piektdienas vakarā, kad Rīga tā pa īstam uzsāka savu svētku svinēšanu, sava vieta, kur satikties, bija ne tikai kino cienītājiem, bet arī tiem, kam patīk labi paēst, jeb kino un ēdiena feinšmekeriem – uz Rīgas Centrāltirgus brīvdabas kino plača ekrāna tika izrādīta režisores Dainas Rašenbaumas kinolente Tas kungs jau prasa ēst.
Filma kompilēta apmēram no 30 dažādām latviešu filmām, kurās redzamas ainas, kas saistītas ar ēdienu - vārīšanu, cepšanu, ēšanu, tradīcijām un gluži vienkārši gastronomiskām izvirtībām. Ainas no kinofilmām komentē režisori un aktieri, atceroties filmēšanas laikā piedzīvoto, kā arī dalās ar savām ēšanas tradīcijām. Viens no šīs filmas personāžiem, kurš parasti paliek aiz kadra, ir leģendārais latviešu kinorežisors Jānis Streičs, kuram pirms kinolentes pirmā seansa arī bija kas sakāms: «Bez ēšanas nav iedomājams neviens kino - ja arī tajā nav ainu, kas saistītas ar ēdienu, tad pavisam noteikti bez ēšanas nevar iztikt filmēšanas grupa. Tagad visu filmu tāmēs ir iekļauta arī aktieru un uzņemšanas grupu ēdināšana, bet senāk tā nebija - visbiežāk ēšana bija liela problēma.» Faktiski bija vēl trakāk - visiem labi zināmas izēdāju sacensības Vella kalpos - uz galda bijuši īsti cūkas cepeši, jēra ciskas un citi gardumi, taču reglaments paredzējis, ka tie ir rekvizīti un pēc filmēšanas jāiznīcina. Tad nu grāmatveža klātbūtnē tika izrakta bedre, gaļa aplieta ar petroleju un visi gardumi sadedzināti. Diāna Zande, atceroties Emīla nedarbus, teic: «Filmēšanas laukumā ēdienam ir īpašs smeķis - Emīla nedarbos terīnē bija ļoti parasta no vietējās ēdnīcas atvesta zupa, bet kā tā garšoja - mmmm!!!»
Tagad ir daudz vieglāk filmēt šādas ainas, jo praktiski visu var dabūt un rekvizitoriem tik jāpasūta vajadzīgā pārtika, bet padomju laikos pat vēžus atrast bija liela problēma. Tie filmas Mans draugs nenopietns cilvēks uzņemšanai vesti pat no Krievijas ezeriem. Viens no filmas personāžiem ir Pēteris Gaudiņš, kurš filmā atceras Pūt, vējiņu epizodi ar zušiem - zvejnieki bija sarūpējuši rokas resnuma zušus, bet filmēšana noritēja tik ilgi, ka trešajā dienā tie tik nelabi oda, ka pat filmā pamanāms, ka pie gada sēdošie padod viens otram šķīvi ar šo delikatesi, bet neviens pat nemēģina tos pagaršot. Jānis Streičs uzsver: «Ēšana un gatavošana aizņem lielu daļu dzīves. Esmu bijis daudzos Eiropas tirgos - neviens no tiem nav ne tik skaists, ne tīrs, ne sakārtots. Brīžos, kad apņemos dzīvot veselīgi, vairākus kilometrus uz tirgu skrienu kājām, sapērkos, bet atpakaļ gan braucu ar sabiedrisko transportu.»
Filmas režisore Daina Rašenbauma teic paldies izcilajiem režisoriem, kuri ir radījuši tik garšīgas epizodes, kuras sakompilējot kopā var radīt jaunu darbu. «Kopumā noskatījāmies ap 250 filmu, bet šajā filmā redzamas epizodes no apmēram 30 lentēm un to dalībnieku atmiņu stāsti.»
Filma Tas kungs jau prasa ēst tapusi ar Rīgas Centrāltirgus un Rīgas domes atbalstu, scenārija autors Guntars Daģis, operators - Uvis Burjāns.