Par spīti ekonomiskajai lejupslīdei, kravu apgrozījums Rīgas brīvostā augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, palielinājies par 19,4 procentiem. Astoņu mēnešu laikā Rīgas brīvosta apkalpojusi vairāk nekā 20 miljonus tonnu dažādu kravu.
"Kravu apgrozījuma pieaugums nav nejaušība, bet gan mērķtiecīga darba rezultāts," uzsvēra Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš norādīja, ka Rīgas brīvostas apgrozījumu četru gadu laikā plānots palielināt no pašreizējiem 30 miljoniem tonnu gadā līdz 50 miljoniem tonnu gadā. Lai to sasniegtu, ostā plānots būvēt daudz jaunu termināļu un uzlabot infrastruktūru. Daugavas labajā krastā Kundziņsalā tiks veidots lielo konteinerkravu un ģenerālkravu terminālis. Savukārt Daugavas kreisajā karstā plānots atjaunot termināli Boderāja I un Spilves pļavās uzbūvēt termināli Bolderāja 2. Plānots arī padziļināt kanālu no jūras līdz Kundziņsalai, lai nodrošinātu tādu kuģu pārvietošanos, kuru iegrime sasniedz 16 metrus.
"Ostu pamazām plānots atvirzīt no pilsētas centra uz jūras pusi, uzbūvējot jaunus termināļus. Savukārt kruīza kuģu piestātnēm tiks atvēlēta vieta maksimāli tuvu pilsētas centram, līdzīgi kā tas ir visa pasaulē. Rīgā tas varētu būt pie Vanšu tilta gan labajā, gan kreisajā Daugavas krastā. Tai pašā laikā Tallink terminālis tiks pārcelts vairāk uz jūras pusi, jo ar Tallink pārvietojas arī smagās automašīnas, kas veido sastrēgumus, gaidot savu kārtu uzbraukšanai uz prāmja," skaidroja A. Šlesers.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs uzsvēra, ka līdztekus ostas attīstībai aktīvi tiekot strādāts, lai Rīgas osta būtu viena no zaļākajām ostām. Piemēram, Mīlestības saliņu plānots izveidot par dabas parku, kur pilsētniekiem atpūsties.
Lai īstenotu šos plānus, nepieciešamas investīcijas – gan no valsts, piesaistot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumu, gan no privātā sektora.
A. Šlesers bija sašutis par ieceri nepiešķirt līdzfinansējumu ES fondu apgūšanai ostu attīstībai. Viņaprāt, šāds lēmums būtu viens no tuvredzīgākajiem valdības lēmumiem, jo tieši ostu veiksmīga darbība spēšot izvest valsti no krīzes. Eksperti esot aprēķinājuši, ka katra ostā pārkrautā tonna dodot desmit latu ienākumus valstij. Līdz ar to, ja Rīgas brīvosta spēj apkalpot 30 miljonus tonnu kravu gadā, valstij tas dodot 300 miljonus latu ieņēmumu gadā, bet, palielinot apgrozījumu līdz 50 miljoniem tonnu, valsts var rēķināties ar 500 miljonu latu ieņēmumiem no Rīgas brīvotas.
"Rīgas brīvosta neprasa ne no valsts budžeta, ne no pašvaldības budžeta ne santīma, reizē dodot darbu 20 000 cilvēku," teica
L. Loginovs.
Rīgas brīvostas apkopotā informācija liecina, ka vislielākais apgrozījuma kāpums pirmajos astoņos mēnešos bija lejamkravu segmentā, kur pārkrauto kravu apjomi palielinājās par 31,4 procentiem, sasniedzot 4,41 miljonu tonnu. Salīdzinot lejamkravu apjomu šā gada augustā ar pagājušā gada augustu, pieaugums ir pat par 56,8 procentiem. Beramkravu apjoms pirmajos astoņos mēnešos palielinājās par 2,8%, sasniedzot 13 miljonus tonnu, bet ģenerālkravu apgrozījums samazinājās par 21,6%, sasniedzot 2,645 miljonus tonnu. Salīdzinot šā gada augustu ar pagājušā gada augustu, beramkravu apjoms pieaudzis par 18,2%, bet ģenerālkravu apjoms samazinājies par 4,7%.
Rīgas brīvosta 2009. gada pirmajos astoņos mēnešos apkalpoja arī 500 519 pasažieru, tostarp 107 241 kruīza kuģu pasažieri. Tas ir par 42 procentiem vairāk nekā pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos.
***
KRAVU APGROZĪJUMS AUGUSTĀ, MILJONOS TONNU
Kravu veids 2008. gada augustā 2009. gada augustā Izmaiņas, %
Beramkravas 1,599 1,890 +18,2
Ģenerālkravas 0,460 0,438 -4,7
Lejamkravas 0,348 0,547 +56,8
Kopā 2,408 2,876 +19,4
Avots: Rīgas brīvostas pārvalde