Rīgas mērs Nils Ušakovs intervijā Neatkarīgajai atspēko Rīgas domes opozīcijas pārmetumus un sveic rīdziniekus Rīgas svētkos.
- 1. jūlijā pagāja septiņi gadi, kopš esat Rīgas mērs. Lūdzu, rezumējiet šos gadus. Arī pašvērtējuma līmenī.
- Pašvērtējums, protams, ir laba lieta, taču es esmu vēlēts politiķis, un šajā ziņā lai par to spriež vēlētāji. Īpaši ņemot vērā to, ka līdz nākamajām vēlēšanām vairs nav ilgi jāgaida. Mazāk nekā gads.
Bet pašā sākumā - 2009. gadā, runājot par pilsētas attīstību, mēs spriedām, ka mums nav vēlmes taisīt kaut kādu vienu megaprojektu. Mēs gribējām visu to, kas mums pilsētā ir, pamēģināt savest kārtībā. Vienkārši iztīrīt, izremontēt, salabot… Sākot no pagalmiem Purvciemā un beidzot ar skolām pieguļošām teritorijām Pārdaugavā. Tāds bija mūsu uzstādījums. To mēs stāstījām vēlētājiem, un vēlētāji šo kursu - remontēsim un tīrīsim pilsētu - ir atbalstījuši.
Izdarīts ir daudz. Ja runājam par skolām - puse teritoriju ir sakārtotas. Pie vairākuma bērnudārzu bērnu laukumi ir sakārtoti. Nākamgad šo darbu pabeigsim. Savesti kārtībā ļoti nozīmīgi kultūras objekti: Ziemeļblāzma, Nacionālais Mākslas muzejs, sākta VEF Kultūras pils rekonstrukcija... Mums ir izdevies savest kārtībā daudzas degradētas, pamestas teritorijas. Viss Spīķeru kvartāls, bijusī izgāztuve Augusta Deglava ielā, kur top nozīmīgs parks. Otrais lielākais parks Rīgā būs, ja ne Lucavsalā, kur kādreiz varēja uzņemt filmas par karu, tad Deglava ielā.
Vai mēs varējām, runājot par pilsētas sakārtošanu, izdarīt vairāk? Droši vien. Neviens nav ideāls un perfekts. Visi pieļauj kļūdas. Un arī mūsu darbā, runājot par komandu, kļūdas bija. Tas ir viens aspekts. Ciktāl runāt par sakārtošanu.
Otrs - manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi tas, ka mums tomēr ir izdevies visus šos gadus pilsētā noturēt izteikti sociāli orientētu politiku. Neskatoties uz krīzi, pabalsti ir saglabāti, pabalstu loks ir paplašināts, brīvbiļetes strādā, no šī gada 1. septembra skolās būs brīvpusdienas….
- Domes opozīcija gan to traktē savādāk. Jūs esot pievērsies virtualitātei, darot tikai cilvēkiem patīkamo (atpūtas vietas, infrastruktūra, pabalsti, atlaides, iekšpagalmi, kultūras objekti…), bet nedomājot par bāzi. Ušakovam «visu laiku svētki…»
- Cilvēkiem, kuri visu dzīvi pavada tviterī, un tieši tur pārsvarā sēž mūsu opozīcija, virtuāls ir viss. Kāpēc man, salīdzinot, piemēram, ar darbu Saeimā, patīk darbs pašvaldībā? Tāpēc, ka katru savu darbu un arī to, ko neesmu izdarījis, es varu pataustīt ar pirkstu. Uz spīķeriem es varu aiziet pastaigāties vai izbraukt ar velosipēdu. Promenāde nav virtuāla. Lucavsalas parks nav virtuāls. Sakārtotie pagalmi un Nacionālais muzejs nav virtuāls māns. Tāpat es varu aiziet un pataustīt tās bedres, kuras vēl nav novāktas.
Opozīcija? Man ļoti patīk operēt ar cipariem. Kad studēju ekonomiku, mana galvenā specializācija bija statistika. Viens piemērs. Noteiktās aprindās pastāv nenormāla brēka, ka mēs diskriminējam latviešu bērnus latviešu bērnudārzos…
- Pirms atbildat, es arī šajā sakarā iebrēkšos. Vai tiešām nav iespējams pārkārtot bērnudārzu kopainu tā, lai latviešu bērnudārzos pazustu rindas, bet krievu bērnudārzos nekomplekts?
- …Minēšu tikai divus ciparus. Ja runāt nevis par virtuālo bet reālo dzīvi, tad 12 gados, no 1996. līdz 2008. gadam ieskaitot, visi labējie, nacionāli orientētie pilsētas saimnieki atvēra bērnudārzos 110 latviešu grupiņas. Vidēji deviņas grupiņas gadā. Mēs septiņos gados esam atvēruši 152 grupiņas. 22 grupiņas gadā. Es runāju tikai par latviešu grupiņām. Mēs atveram katru gadu divas ar pusi reizes vairāk grupiņu nekā visi birki, aksenoki, ārgaļi 12 iepriekšējos gados, kad viņiem ar naudām viss bija kārtībā.
Kad 2009. gadā sākām vadīt Rīgas domi, saņēmām mantojumā 7500 bērnu rindā uz bērnudārziem. Šī gada oktobrī mums rindā būs varbūt 900, varbūt mazāk bērnu.
Un - ņemiet vērā to, ka mūsu budžeta ieņēmumi tikai 2018. gadā, iespējams, būs tādi paši kā Jāņa Birka laikos. Mēs tagad veidojam 2017. gada budžetu un vēl joprojām esam zem Birka laika budžeta ieņēmumiem.
- Cik stiprs tomēr ir Rīgas saimnieciskais pamats?
- IKP uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā cenu paritāti, salīdzinot ar vidējo Eiropā, Rīgā, Rīgas reģionā, ir 107,4%, Latvijā - 64,5%, Latgalē - 35,1%.
- Taču kopš jūsu pilnvaru sākuma gandrīz katrā intervijā ar jums bezmaz kā refrēns atkārtojas jautājums par budžeta deficītu.
- Galvenais, ko mums ir izdevies izdarīt - samazināt kopējā parāda apjomu. Mēs dabūjām parādu virs viena miljarda. Aivars Aksenoks dabūja pilsētu ar parādu zem 200 miljoniem eiro. Jānis Birks atstāja pilsētu ar parādu virs miljarda (pateicoties Dienvidu tiltam). Mums vismaz ir izdevies parādu dabūt zem šā psiholoģiskā līmeņa, zem miljarda. Mums pastāvīgi ir liela rezerve. Šobrīd mūsu brīvie līdzekļi ir ap 800 miljoniem eiro. Tas ir tas, kas mums ir. Katru gadu mūsu pilsētas kredītreitingi aug.
Pašreiz starp pašvaldībām, nerunājot par valsts iestādēm, mēs esam vienīgie, kas operē ar triju gadu budžeta rāmi. Šajā ziņā mums saimniecībā viss ir kārtībā.
- Taču opozīcija uzskata, ka pozīcijai nav galvaspilsētas attīstības vīzijas.
- Rīgas attīstības vīzija ir definēta ļoti skaidri. No vienas puses - Rīga ir sociāli atbildīga pilsēta. Otrs, kas atsevišķos brīžos varbūt ir pat svarīgāk par saimniecisko politiku - pilsētā ir izdevies panākt to, ko nav izdevies sasniegt citviet - latvieši un nelatvieši strādā kopā. Viņi strādā kopā kā viena komanda visas pašvaldības ietvaros. Un, pateicoties tam, mums, manuprāt, arī ir tādi rezultāti gan saimniecībā, gan ekonomikā, gan arī sociālajā jomā. Pilsētā ir ārkārtīgi izteikta sociālā politika.
Bet, ja runājam par globālākām lietām, tad pilsētai ir ļoti svarīgi lēni un pakāpeniski (jo tas prasa gan laiku, gan pielāgošanos sabiedrības attieksmei) samazināt autotransporta lomu, palielināt gājēju un velosipēdistu lomu. Pilsētai ir ārkārtīgi svarīgi attīstīt ostu, bet - vienlaikus - aizsargāt vidi. Piemēram, pārnest ogļu pārkraušanu uz Krievu salu. Pilsētai, ja runājam par attīstību, par tālāku perspektīvu, svarīgi izveidot jaunus pilsētas centrus. Viens, piemēram, top Skanstes apkaimē. Tālab kopā strādā gan privātie, kuri daudzās vietās attīstīs katrs savu projektu, gan pilsēta, kura, izmantojot arī Eiropas finansējumu, veidos infrastruktūru ar vismaz 50 gadu perspektīvu.
Starp citu, ļoti veiksmīgi kopā ar valdību, ar Satiksmes ministriju strādājam projekta Rail Baltic ietvaros. Tas lielā mērā izmainīs pilsētas centru. Vārda labākajā nozīmē. Pilsēta piedalīsies gan ar savu naudu, gan ar citām savām kapacitātēm. Es nerunāju par iespēju aizbraukt no Tallinas uz Berlīni ar vilcienu. Es runāju par to, kā, pateicoties Rail Baltic, mainīsies cilvēka dzīve.
- Āgenskalns vēl nesen nebija par to sajūsmā…
- Āgenskalnam Rail Baltic vairs nav problēma. Āgenskalna tuneļa ideja, arī pateicoties domes pozīcijai, ir atmesta, un trase ies paralēli esošajam dzelzceļam. Uzbērums, kas sadalīja pilsētu (Vecrīgu un Maskavas forštati) divās daļās, tiks norakts, radot vienu telpu. Elizabetes iela aizies tunelī zem Centrālās stacijas un tiks pagarināta. Ģertrūdes iela arī ies tunelī. Mēs savienosim centru ar Maskačku, un tas ļaus šim rajonam attīstīties. Pateicoties pilsētai un Rail Baltic, rajons aiz tirgus, gar promenādi un tālāk uz Dienvidu tilta pusi nākamo 30 gadu laikā gūs milzīgu attīstības potenciālu.
- Vai uz Rīgu, tās saimniecību atstāj kādu iespaidu pēdējā laika notikumi Eiropas telpā?
- Pašreiz vēl nē, bet riski ir milzīgi, un te es nevaru izdalīt Rīgu, Latviju, Baltijas valstis… Austrumeiropu atsevišķi. Lielbritānijas izstāšanās ir milzīgs risks…
- Kas vienas ES dalībvalsts galvaspilsētas mēram šķiet maināms ES politikā?
- Galvenais risks, manuprāt, ir tas, ka esošā ES var pārveidoties par daudzām savienībām. Viena būs nosacītā VIP klase, kurā paliks dibinātāji. Vācija, Francija, Beļģija, Holande… Otrs bloks - Austrumeiropa. Grūti prognozēt, kas tālāk notiks Eiropas dienvidu daļā. Mazākā mērā Spānijā vai Portugālē, lielākā - Grieķijā… Un kas būs ar Skandināvijas valstīm? Tās var izveidot kaut ko savu.
Mūsu galvenais izaicinājums (es nerunāju par Rīgu, bet par Latviju, Baltiju, Austrumeiropu) ir - nepieļaut ES sabrukšanu. Manuprāt, ir jārunā gan par ES birokrātijas samazināšanu, gan krietni lielāku sadarbību drošības jautājumos Eiropas mērogā. Ir jārunā par krietni lielāku sadarbību starp speciālajiem dienestiem, iekšlietu ministrijām, policijām, par kopējo robežu aizsardzību... Krietni lielākā mērā - par kopīgiem militāriem spēkiem, lai mēs varētu aizsargāt savu kontinentu. Es esmu par ES. Es gribu redzēt Eiropas Savienību stiprāku.
- Vai Rīga pamatīgi iegrieza Krievijai ar Eiropas sankcijām?
- Tas ir sāpīgi. Arī mums. Mums ļoti labs rādītājs bija tas, ka pagājušajā gadā brīvostā mums izdevās palikt pa nullēm. Šogad mums ir vairāk nekā 15% kritums. Mēs vairs nevarējām noturēties. Protams, mēs varam teikt, ka, salīdzinot ar pārējām ostām, mums kritums ir mazāks, taču lepoties šeit nav ar ko.
Situāciju iespaido gan ES un Krievijas attiecību politiskais fons, gan arī jautājumi, kas saistīti ar tirgus konjunktūru… Piemēram, siltā ziemā ogļu pārkraušanas apjoms ir mazāks. Izteikti sarucis Krievijas tūristu skaits. Kaut gan… ir izdevies mazliet atjēgties, un Krievijas tūristu skaits ir atsācis augt. Labi, ka mums nav lauksaimniecības un mēs neražojam šprotes…
Neaizmirsīsim vēl tādu ārkārtīgi svarīgu lietu, ka termiņuzturēšanās programmas būtībā vairs nav. Te Rīga tiešām ir cietusi ļoti sāpīgi. Pateicoties trakajiem nacionāļiem, kuri 2014. gadā izdomāja, ka vajag «pavingrot»… Mums bija unikāla iespēja - krīzes laikā dabūt pamatīgu daļu no bēgošā Krievijas kapitāla. No cilvēkiem, kuri visādu iemeslu dēļ gribētu uzturēties ārvalstīs. No izglītotiem cilvēkiem ar naudu un gaišām domām galvā. Mēs to pazaudējām.
- Esmu ar šiem cilvēkiem runājis. Tie ir labi profesionāļi, kuri, palaikam pat sakāpināti, uzsver savu lojalitāti Latvijai. Valstij pateicīgs kontingents.
- Precīzi - tas ir pateicīgs kontingents. Turklāt tas ir kontingents ar naudu. Šīs programmas ietvaros Rīgā tika ieguldīti ap 300 miljoniem eiro. Jo - dzīvokli ne tikai pirka. To remontēja, ražoja mēbeles, taisīja interjerus, uzturēja savu biznesu, maksāja algas… Efekts bija milzīgs. Bet tagad - cik mums ir darījumu mēnesī? Trīs, četri, pieci… tas ir smieklīgi.
Patiecoties krīzei, mēs varējām ļoti labi nopelnīt, bet kārtējo reizi palaidām tādu iespēju garām.
- Cik pamatotas ir Andra Piebalga cerības, ka Vienotība pēc gada varētu pārņemt pozīciju Rīgā?
- Domāju, ka Vienotības programma maksimums (bez jebkādas ironijas un jokiem) ir - pārvarēt 5% barjeru nākamā gada vēlēšanās Rīgā. Skaidrs, ka nākamajā gadā Rīgā būs labi pārstāvēta ZZS un Nacionālā apvienība. Domāju, ka šie abi spēki dabūs virs 10%. Bet Vienotībai - dod, Dievs, pārvarēt 5%. Nevaru neko teikt par Andri Piebalgu, bet kopumā Vienotības politiķiem nav nekādu ilūziju par to, kas viņus gaida Rīgā. Domāju, ka, runājot par savām izredzēm Rīgā, viņi lielā mērā ir atmetuši tām ar roku.
Ja tas tā nebūtu, viņu attieksme pret Rīgu būtu citāda. Piemēram - skolotāju atalgojuma reforma. Visām pašvaldībām noteikts koeficients - bērnu skaits uz vienu skolotāju 15,5. Rīgā - 16,5. Tas ir ne ar ko nepamatots netaisnīguma piemērs. Ar ko skola Purvciemā atšķiras no skolas Karostā, Jelgavā vai Daugavpilī? Bet - uz vienu bērnu Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, visās pārējās pašvaldībās, Izglītības ministrija tagad plāno 72 eiro, bet Rīgā - 68. Kā tas iespējams? Pamatojums - tā ir Rīga. Un viss. Nekāda profesionāla pamatojuma tam nav.
Tādēļ mūsu juristi strādās, lai līdz septembrim dome varētu vērsties Satversmes tiesā. Tāpēc, ka nav pieļaujams turēt Rīgas bērnu (vienalga, vai viņš nāk no latviešu, krievu vai jauktas ģimenes) par otrās šķiras bērnu, lai viņam mēnesī tiktu par četriem eiro mazāk nekā citiem.
Pateicoties šai reformai, Rīgas skolotāji zaudēs apmēram 100 eiro mēnesī. Lielās skolās skolotāji, atkarībā no skolas administrācijas politikas, no likmēm, no visa pārējā… zaudēs no 50 līdz 200 eiro. Dramatiskāka situācija būs minoritāšu skolās. Ukraiņu, igauņu, lietuviešu, ebreju… Tur kopējais samazinājums būs virs 10%. Internātskolām - 25-30%. Bet - tāda ir Kārļa Šadurska pozīcija, un ar to ir klaji pateikts, ko Vienotība domā par Rīgu.
- Viskritiskākā pieredze man un daudziem citiem cilvēkiem Rīgas ikdienā bijusi saskarē ar pašvaldības kapitālsabiedrībām. Es (protams, balstoties konkrētos, turklāt ne tik daudz apkalpošanas centros, cik praksē gūtos piemēros) tās patlaban uzskatu par bezmaz lielāko Rīgas netīrumu. Manā uztverē Rīgas kapitālsabiedrības ir par rīdzinieku naudu izlaidušās tiktāl, ka pašu darbība tām sekundāra un klients joprojām nav nekas. Sākot ar cinisku rupjību individuālā saskarē un beidzot ar nesaprotamiem diviem eiro mēnesī par nesaņemtiem juridiskiem pakalpojumiem.
- No vienas puses - neviens nav ideāls. Otrs - Rīgas pašvaldības iestādēs, uzņēmumos, aģentūrās... strādā tie paši rīdzinieki, kas privātajos uzņēmumos, privātajās kompānijās un valsts iestādēs. Trešais - jāsaprot arī darba specifika. Visvairāk sūdzību ir vai nu par sabiedrisko transportu, vai par māju apsaimniekošanu. Ar sabiedrisko transportu pārvietojas 65% rīdzinieku. Dabiski, ka pie tāda apjoma arī sūdzību skaits būs lielāks.
Ja runāt par māju apsaimniekošanu, tad, no vienas puses, mēs apkalpojam 85% māju. No otras - pusei no mājām, ko mēs apkalpojam, ir parādi. Bet, ja netiek maksāts, nevar arī veikt remontus.
Es tagad necenšos kaut kādā veidā taisnoties, es vienkārši raksturoju to objektīvo faktu salikumu, ar kuru rēķinoties mums jāmēģina strādāt tā, lai mūsu darbinieku kvalitāte un attieksme ar katru gadu uzlabotos. Un tas mums prasa gan pūles, gan laiku.
- Atkal klāt Rīgas svētki. Sakiet savu priekšvārdu tiem.
- Šogad Rīgas svētki būs īpaši. Mēs allaž cenšamies piedāvāt kādu vienojošu tēmu. Reiz tā bija viduslaiku pils. Šogad viss būs pakārtots kino tematikai. Būs brīvdabas kinoteātris, kurā vienlaikus varēs uzturēties līdz 10 000 cilvēku. Skanēs mūzika no kinofilmām… Taču būs arī tie pasākumi, kas kļuvuši populāri un iemīļoti. Sākot ar aviācijas parauglidojumiem un beidzot ar sporta sacensībām un retro mašīnu parādi. Bet - šogad viss ir pakārtots kino.
Pilsētas svētki ir piektdien, sestdien, svētdien. Uguņošana līdz šim bija svētdienas vakarā. Cilvēkiem pēc tās vēl jātiek mājās, bet no rīta - uz darbu. Šogad uguņošana būs sestdienas vakarā.
Rīdzinieki visu gadu cītīgi strādā. Un pēdējos gados visus galvenos svētkus svin kopā. Gan Jāņus, gan 18. novembri, gan Jaungadu… Gribu novēlēt, lai mēs turpinām tikpat cītīgi strādāt un tikpat priecīgi kopā sagaidām visus svarīgos svētkus. Mēs - visi rīdzinieki.