Rīgas domē (RD) atkal aktualizēts jautājums par Lielo kapu piederību. Pirkt šo īpašumu no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vai mainīt? Nav noslēpums, ka LELB pašlaik kaujas ar naudas trūkumu un līdzekļi tai ir nepieciešami.
Šādos apstākļos, kad baznīca mēģina pārdot ēkas un zemi un ietaupa, neieguldot prdesmit tūkstošus latu Lielo kapu kopšanā, tā saņēmusi solījumu saviem īpašumiem pievienot arī Pēterbaznīcu.
Kariņš par kapiem
RD Mājokļu un vides komitejā deputāti kārtējo reizi konstatēja, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nekopj savu īpašumu – Lielos kapus. Tā kā Lielie kapi pilsētā veic parka funkciju, RD no 2001. līdz 2008. gadam apmaksāja apstādījumu uzturēšanu no pašvaldības budžeta par vidēji 22 000 latu gadā. "Taču pašvaldības budžeta līdzekļus nedrīkst izmantot, lai apsaimniekotu citu personu īpašumu. Par to aizrādījusi arī Valsts kontrole," skaidro domes projektu koordinatore Dzintra Āboliņa. Tāpēc deputāti ierosinājuši apsvērt īpašuma tiesību maiņas iespēju. Šāds jautājums jau ir skatīts, tajā skaitā piedāvājot mainīt kapus pret Sv. Pētera baznīcu.
LELB Īpašumu komisijas vadītājs Roberts Ganiņš uzskata, ka konkrētajā jautājumā pastāv viedokļu atšķirība. Baznīca joprojām apelē pie principa, ka saskaņā ar likumu Lielo kapu teritorija ir jākopj RD, tāpēc LELB naudu šim mērķim savā gada budžetā nav ieplānojusi. Mājokļu un vides komitejas vadība rakstīs vēstuli baznīcai, lai atsāktu diskusiju par Lielo kapu teritorijas uzturēšanu, tostarp arī apspriežot šīs teritorijas nodošanu pašvaldības īpašumā. R. Ganiņš atgādina, ka līdzīgas diskusijas nenotiek pirmo gadu. "Mums nav problēmu ar to jautājumu. Dome piedāvāja mainīt pret līdzvērtīgu īpašumu. Mēs bijām gatavi. Arī kad pilsēta piedāvāja atpirkt, pasūtījām novērtējumu neatkarīgiem uzņēmējiem. Kad bijām gatavi [darījumam], mainījās budžeta situācija pilsētā. Deputāti nebija gatavi atgriezties pie šā jautājuma," R. Ganiņš dod mājienu, ka jautājums nav atrisināts RD dēļ.
Baznīcas lieta – izkustināta
Tiesa, nu vairs nenotiks sarunas par Lielo kapu maiņu pret Sv. Pētera baznīcas ēku, jo Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) izteicies, ka RD piederošais baznīcas nams un zeme jāatdod luterāņiem. Šo jautājumu viņš ir gatavs rosināt vēlreiz izskatīt Saeimā. Deputāti pieļauj, ka diskusijas tiešām sāksies ātri vien un baznīca saņems šo īpašumu. Jāatgādina, ka 2008. gadā Saeimā tika skatīts Sv. Pētera baznīcas likumprojekts, kas paredzēja ēku un zemi zem tās atdot baznīcai, kā arī to, ka uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansē LELB. Tolaik RD pieņēma lēmumu Pēterbaznīcu paturēt savā īpašumā. Atgūstot šo īpašumu, baznīca iegūtu Sv. Pētera baznīcas ēku un 2788 kvadrātmetrus zemes Rīgā, Skārņu ielā 19.
Dievs neļaus bankrotēt
Šajās dienās informācija par luteriskās baznīcas finanšu problēmām izskanēja plašāk. Baznīca pat esot ieķīlājusi vienu no savām ēkām Rīgā par 600 tūkstošiem latu. "Krīze visus skar vienādi," piekrīt R. Ganiņš. Zinot, kādas finanšu grūtības pašlaik pārdzīvo Luterāņu baznīca, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Dzintars Ābiķis (SCP) tomēr nepieļauj, ka LELB problēmas varētu risināt, ieķīlājot Pēterbaznīcu. Protams, tikai pēc tam, kad iegūtu to savā īpašumā. "Šaubos, vai mūsu sabiedrība būtu gatava izmantot baznīcu citiem mērķiem – ierīkot tur kazino, restorānu vai sporta zāli... Nedomāju, ka luteriskā baznīca uzdrošināsies vienu no saviem simboliem ieķīlāt," saka Dz. Ābiķis.
2009. gada pavasarī LELB izsūtīja pārsimts vēstuļu ar aicinājumu pirkt vai nomāt kādu no 123 baznīcas īpašumiem, lai varētu iegūt līdzekļus un samaksāt mācītājiem atalgojumu. "Tirgus bija stagnējošs, un tas nav rezultāts, ko mēs gribētu," vērtē R. Ganiņš. "Protams, mēs to procesu turpinām," viņš atbild uz Neatkarīgās jautājumu par īpašumu tirgošanu. "Baznīca tuvina savus izdevumus ieņēmumiem. Bet tas nav bankrots. Dievs baznīcai nekad neļaus bankrotēt.