Intervija ar SIA Rīgas Centrāltirgus valdes locekli Andri Morozovu.
- Stājoties valdes locekļa amatā, jums noteikti ir savs redzējums uz esošo situāciju tirgū un perspektīvām. Kāds ir jūsu šā brīža vērtējums?
- Šajā amatā esmu nepilnu mēnesi, bet savs skatījums ir izveidojies. Neskatoties uz to, ka valdē šobrīd ir tikai divi valdes locekļi no trim, uzņēmums ir darbspējīgs un nekas neliecina, ka uzņēmuma darbs varētu tikt kavēts.
Iepazīstoties ar plānotajiem projektiem, secinu, ka iepriekšējā valde ir strādājusi pēc labākās sirdsapziņas un visi uzsāktie projekti ir mērķtiecīgi un realizējami ieplānotajos termiņos, tāpēc negrasāmies atteikties no iepriekš izstrādātās attīstības stratēģijas. Viennozīmīgi, ka koncepts, ko apstiprinājuši arī akcionāri, tas ir, Rīgas dome, tiks saglabāts. Vienīgi, iespējams, ka vajadzētu veikt nelielas izmaiņas tehniskajos risinājumos.
- Pēdējās nedēļās arvien biežāk tiek runāts par Pārtikas veterinārā dienesta aktivitātēm tirgū - no aprites tiek izņemtas preces bez izcelsmes dokumentiem. Cik bieži nākas saskarties ar šādiem jautājumiem?
- Tas ir retorisks jautājums. Atsaucoties uz plaši zināmo gadījumu par preču izņemšanu Nakts tirgū, kas ir viena no Centrāltirgus sastāvdaļām, man ir jājautā jums: vai viens vai divi negodprātīgi tirgotāji ir daudz vai maz? Atzīmēšu, ka vidēji Nakts tirgū ir ap 100 līdz 150 tirgotāju. Protams, mūsu mērķis ir panākt, lai šādu tirgotāju nebūtu vispār. Lai sakārtotu šo jautājumu, esmu ticies ar Pārtikas veterinārā dienesta vadītāju Māri Balodi, jo viena no manām prioritātēm ir izskaust no tirgus teritorijas negodprātīgus tirgotājus un nedot iespēju tirgoties ar nezināmas izcelsmes produktiem, kas teorētiski var apdraudēt pircēju veselību, kā arī par tiem netiek maksāti nodokļi. Atzīmēšu, ka tirgus teritorijā strādā nomnieki, kuri savukārt piesaista apakšnomniekus - kopumā ap 3000 tirgotāju. Mums kā teritorijas apsaimniekotājiem likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības prasīt no nomniekiem atbildību arī par apakšnomnieku darbu.
Tirgotājiem un telpu nomniekiem ir jārēķinās, ka preču kontrole tiks pastiprināta, jo katrai precei ir jābūt izcelsmes dokumentiem. Tas attiecas ne tikai uz tiešo tirdzniecību, bet arī spīķeros esošo noliktavu apsaimniekotājiem. Kārtībai ir jābūt visos līmeņos. Esmu ticies ar telpu nomniekiem un brīdinājis, ka atbildība vienādi tiks prasīta no visiem, kuri Centrāltirgus teritorijā veic kādu saimniecisko darbību.
Pēc būtības jautājums ir daudz plašāks un jāskata globālākā līmenī - no kurienes vispār rodas šādas preces, kāds taču tās saražo, uzpērk un ieved Latvijā. Šī situācija liecina, ka arī citas uzraugošās institūcijas preču plūsmu nekontrolē. Rīgas Centrāltirgus nebūt nav visu nelaimju cēlonis, jo gan arbūzus, gan melones tirgo ceļmalās - jautājums: vai kāds pārbauda šo augļu izcelsmes dokumentus.
- Tikko ir noslēdzies būvniecības iepirkuma konkurss par tirgus teritorijas bruģēšanu. Kādi ir rezultāti?
- Diemžēl konkurss vēl nav noslēdzies. Šī ziņa ir pārsteidzīga, jo otrs pretendents likumā paredzētajā kārtībā un laikā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ir apstrīdējis konkursa rezultātus. Patlaban norit izskatīšana, un galīgo lēmumu IUB sola augusta sākumā. Mums nav svarīgi, tieši kura kompānija saņems šo pasūtījumu, bet ir būtiski, lai darbi tiktu paveikti kvalitatīvi un ieplānotajos termiņos. Laiks iet, bet darbi uz priekšu nekustas.
- Jūlijā bija ieplānota arī gastronomijas paviljona renovācijas uzsākšana, bet tas vēl arvien ir atvērts apmeklētājiem. Vai arī šeit ir aizķeršanās ar būvnieku atrašanu?
- Jā, plānots paviljonu bija slēgt jau jūlijā, bet šobrīd vēl precīzi nezinām, kad varēs sākties reālie darbi, tāpēc tas ir atvērts gan tirgotājiem, gan apmeklētājiem. Mēs saprotam, ka neziņa gan apmeklētājiem, gan tirgotājiem nav labākais sabiedrotais, bet būtu neprātīgi slēgt paviljonu, ja vēl nav precīzi zināms renovācijas sākšanas laiks. Šobrīd ir noslēdzies atkārtotais būvniecības iepirkuma konkurss. Tagad gaidām apstiprinājumu no Iepirkumu uzraudzības biroja. Piebildīšu, ka šajā konkursā startēja tikai viena būvniecības kompānija -LEC. Mēs esam ieinteresēti, lai būtu vairāk pretendentu, kas mums dotu iespēju izvēlēties labāko un ilgtspējīgāko piedāvājumu. Šobrīd nevaru komentēt, kāpēc konkursam pieteicās tikai viens pretendents - varbūt tāpēc, ka ieplānotā metāla konstrukciju stiprināšana ir sarežģīts un atbildīgs darbs, ko ne katrs vēlas uzņemties. Vienlaikus priecē, ka būvnieku piedāvātā cena ir zemāka par plānoto, tāpēc mums atliks vairāk līdzekļu citu aktuālo darbu veikšanai.
Remontdarbi sākušies arī Āgenskalna tirgū - tas gan ir atvērts, bet redzams, ka kaut kas uz labo pusi mainās. Cik plaši ir šim gadam ieplānotie darbi?
- RCT tiešā pārvaldīšanā Āgenskalna tirgu nebija apsaimniekojis aptuveni 20 gadu, taču šogad pārņēmām to, lai novērstu tirgus ēkas tehniskā stāvokļa turpmāku pasliktināšanos vai degradēšanos. Patlaban norit neatliekamākie darbi, kā arī veicam precīzu ēkas un teritorijas tehnisko novērtējumu un izstrādājam rekonstrukcijas plānu. Šos darbus plānojam noslēgt līdz gada nogalei.
Tos līdzekļus, ko, pateicoties iepriekšējās valdes darbības stilam, ir izdevies uzkrāt, jānovirza aktuālajiem projektiem Rīgas Centrāltirgū: laukuma bruģēšanai, metāla konstrukciju stiprināšanai un gastronomijas paviljona renovācijai, kā arī citiem jau ieplānotiem projektiem.
- Rīgas Centrāltirgus ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem. Ar ko, jūsuprāt, tas izraisa tādu iebraucēju interesi?
- Tā ir īpaša aura, ko veido gan unikālā arhitektūra, gan spraigā tirgošanās un bagātīgais piedāvājums. Vidēji dienā tirgū ir ap 80 tūkstošiem apmeklētāju, un gandrīz puse no viņiem ir pilsētas viesi, kuri ne tikai vēro, bet arī iepērkas, ietur maltītes un gādā suvenīrus. Domājot par tūristiem, aktuāls ir arī ieplānotā muzeja projekts. Gribam radīt vidi, kurā apmeklētāji var ne tikai uzzināt vēsturiskos faktus, bet arī nogaršot un ieraudzīt kaut ko no šodienas unikālā piedāvājuma.
Zināmā mērā kā nodeva tūristiem šonedēļ dārzeņu paviljonā tiks atvērta fotoizstāde, kurā varēs apskatīt gan vēsturiskas bildes, gan mūsdienu fotogrāfa Jāņa Saliņa skatījumu uz Rīgas Centrāltirgu. Domāju, ka arī vietējiem cilvēkiem, kuri tradicionāli iepērkas tirgū, izstāde patiks. Ja nepietiek laika visu kārtīgi apskatīt un izlasīt, vienmēr jau var izmantot mūsdienu tehnoloģijas - nofotografēt un vēlāk rūpīgi iepazīties ar pieejamo informāciju.
- Kas šobrīd ir nopērkams tirgū?
- Es uzskatu, ka Centrāltirgus ir pilsētas sirds, kas pabaro cilvēku jebkurā gadalaikā. Piedāvājums ir tik plašs, ka es vēlētos sacīt: viss! Aktualitāte noteikti ir vietējo zemnieku izaudzētā raža: tomāti, gurķi, kartupeļi, burkāni, kabači un zaļumi. Latvijas mežos ir sācies sēņu un melleņu laiks, ko ļoti labi var redzēt arī tirgū - gailenes, baravikas, apšu kundziņi ir pavisam svaigi un gaida savus pircējus. Uzskaitījumu varētu turpināt, jo piedāvājums ir ļoti liels, turklāt plašā cenu diapazonā. Pavisam lēti tagad ir arī dienvidzemju augļi un ogas -plūmes, saldie ķirši, arbūzi un melones. Katra prece, ko sarūpējuši mūsu tirgotāji, pacietīgi gaida savu pircēju. Laipni lūgti pilsētas sirdī!