No Rīgas Sv.Pētera baznīcas centrālā portāla šovasar tika demontēta Kristus Pestītāja skulptūra, ko atjaunot plānots līdz 2017.gada pavasarim.
2014.gadā Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības 13.gs. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas Sv.Pētera baznīcas pārvalde uzsāka plašu Rīgas Sv.Pētera baznīcas vēstures izpētes darbu, tostarp arī par baznīcas ēkas portālu. Zinātnisko pētījumu veica baroka laikmeta speciāliste, mākslas vēstures zinātņu doktore Anna Ancāne.
Savulaik, Rīgas Sv.Pētera baznīcas portāli tika izgatavoti pēc Rīgas pilsētas būvmeistara Ruperta Bindenšū meta. Portāla realizācija jau 1693.gadā tikusi pasūtīta tēlniekam un kokgriezējam Johanam Danielam Šauam, taču viņš darbus vilcinājis un saistības nav pildījis, tādēļ līgums tika lauzts un darbs pie skulptūras izveides netika pabeigts. Vēstures avotos gan nav norādīts, kuru tēlu Šaus bija iesācis veidot, iespējams, tā bijusi centrālā portāla vainagojošā figūra - Pestītāja tēls. Pieminekļa aprakstā 1932.gada vēstures avotos minēts, ka portālu skulpturālā noformējuma turpmākajā izveides procesā bija iesaistīti vairāki tēlnieki, ko uzrāda atšķirīgais rokraksts un izpildījuma neviendabīgais mākslinieciskais līmenis. 1694.gadā Šaua palīgs, tēlnieks Johans Gervins no Lībekas uzņēmās pabeigt portāla tēlu, ko Šaus bija iesācis. 1721.gada ugunsgrēks nodarīja baznīcai ievērojamus postījumus, kuru laikā cieta arī portāli, taču 1728.gadā tie tika atjaunoti. 19.gadsimta beigās tapušajā Reinholda Gulekes fotogrāfijā pirmo reizi fiksēts, ka centrālā portāla frontonā atrodas ne vairs Pestītāja, bet Sv. Pētera figūra. Šis fakts ļauj konstatēt, ka 19.gadsimta remontdarbu laikā, iespējams, 1813. vai 1832.gadā, veiktas izmaiņas centrālā un kreisās puses portāla vainagojošo tēlu ikonogrāfijā. Iespējams, ka Pestītāja figūras galva bija cietusi jau 1721.gada ugunsgrēka laikā, un 1728.gada renovācijā atjaunota agrākajā vietā. Renovējot Kristus figūru, galva netika atjaunota, bet aizstāta ar citu - Sv.Pētera galvu, kuru bija izgatavojis kāds vietējais tēlnieks. Tas bija amatnieciski zemā līmenī darināts veidojums, turklāt, galva bija neproporcionāli liela pret pārējo ķermeni - šādā izskatā figūra saglabājās līdz pat Otrajam pasaules karam.
1941.gada jūnijā pilsētas bombardēšanas laikā Rīgas Sv. Pētera baznīca praktiski nodega, bet Kristus Pestītāja skulptūra saglabājās, vien ar redzamiem zudumiem - figūrai trūka labā roka līdz plecam un kreisās rokas delms. Sākoties restaurācijas darbiem - 1960.-to gadu beigās, pazuda Kristus Pestītāja skulptūras galva. Baznīcas restaurācijas darbi beidzās 1983.gadā, taču Kristus Pestītāja skulptūra restaurācijas laikā atjaunota netika. Tas nenotika arī vēlāk - baznīcas restaurācijas darbu laikā no 1987. gada līdz 1991. gadam.