Nodeg Zasulauka manufaktūras kultūras nams

ZUDUSI. Vēsturiskā ēka šodien izskatās šādi. Zasulauka manufaktūras kultūras nams, kas pieredzējis divus karus, nu ir nodedzis © F64

Daudzus gadus stāvējis pamests, piektdienas rītā aizdegās kādreizējās fabrikas Zasulauka manufaktūra kultūras nams jeb Strādnieku klubs Rīgā.

Ugunsgrēks praktiski nopostījis skaisto trīs stāvu celtni, kuras ieeju rotāja kolonnas. Pagaidām nav zināms ugunsnelaimes iemesls, un, kā prognozē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), to būs ļoti sarežģīti noteikt, jo brīdī, kad ieradās ugunsdzēsēji, liesmas jau bija pārņēmušas ēku lielā platībā.

Ugunsnelaime izcēlās piektdien no rīta, aculiecinieki Neatkarīgajai pastāstīja, ka dūmus pamanījuši pēc deviņiem no rīta un uzreiz izsaukti ugunsdzēsēji.

Deviņpadsmitajā gadsimtā celtā ēka atrodas netālu no Zasulauka stacijas, pāri sliedēm rūpnīcu teritorijā Bārtas ielā. Vienā pusē tai blakus atrodas bijusī fabrika Zasu-lauka manufaktūra un tai piederošie attīrīšanas dīķi (ugunsgrēka dzēšanai ūdens tika ņemts arī no dīķa), pretim neliels parks un vairākas dzīvojamās mājas. Iedzīvotāji stāsta, ka kultūras nams bijis pamests jau ilgāku laiku un tāpēc neesot brīnums, ka tas aizdedzies. Nama durvis un logi gan no ārpuses bija aizsisti ar dēļiem, taču narkotiku lietotāji, bezpajumtnieki varējuši ierāpties ēkā no otras puses. Tāpat pamesto ēku, kur iekšpusē vēl bija saglabājies parkets, bet otrajā stāvā - joprojām bibliotēka ar grāmatām, bija iecienījuši pusaudži.

Ugunsgrēks sākumā plosījās ēkas trešajā stāvā. Pēc apmēram vairāk nekā divu stundu degšanas iegāzās jumts, un liesmas pilnībā bija pārņēmušas visu otro stāvu. VUGD informācija liecina, ka kopējā degšanas platība bija 1400 kvadrātmetru un dzēšanu apgrūtināja tas, ka bija iebrucis ēkas jumts un starpstāvu pārsegums. Neatkarīgā novēroja, ka ugunsgrēku dzēsa divas glābēju brigādes, dzēst varēja tikai no ārpuses. Pēcāk notikuma vietā ieradās vēl viena glābēju brigāde. Ugunsgrēka dzēšanā trīs ugunsdzēsēji guva traumas. VUGD speciāliste Viktorija Gribuste pastāstīja, ka divi ugunsdzēsēji guvuši nelielus apdegumus, bet vienam - kājas trauma. Neviens cits ugunsgrēkā neesot cietis.

Notikuma vietā Neatkarīgā uzrunāja kundzi, kura teicās esam ēku apsaimniekojošā uzņēmuma pārstāve. Viņa noliedza, ka nams bijis pamests un nodots aizmirstībai, jo uzņēmumam esot bijuši plāni šo ēku sakārtot. «Kādreiz tas bija grezns nams, ko vēlāk pārņēma fabrika savā īpašumā un izveidoja par Strādnieku klubu, kurā notika dažādi pasākumi,» stāstīja kundze, kura nevēlējās nosaukt ne savu vārdu, ne arī uzņēmumu, kuram ēka pieder. Viņa uzskata, ka vainīgi esot pusaudži, kuri ikdienā pamanījās ne tikai ēkā ielīst, bet pat uzlīst uz jumta. Vairākas reizes esot logi sisti ciet pēc tam, kad kāds piedzīvojumu meklētājs tos bija izlauzis. Sieviete uzskata, ka ugunsgrēku, visticamāk, izraisījuši bērni.

VUGD speciāliste V. Gribuste Neatkarīgajai saka: tā kā ugunsgrēks bija plašs un uguns plosījās pa visu ēku, noskaidrot patiesos ugunsgrēka cēloņus, visticamāk, neizdosies. Taču visa informācija nodota policijai, kura lems par turpmāko rīcību.

Pārdaugavas pagātnes lappuses liecina, ka Zasulauka vērpšanas un aušanas manufaktūra dibināta 1885. gadā. 1900. gadu sākumā uzņēmumā strādāja ap tūkstotis strādnieku. Uzņēmumā galvenokārt ražoja kokvilnas dziju un audumus. Laika gaitā mainījās fabrikas nosaukums, arī pēc Otrā pasaules kara padomju režīma laikā tas vairākkārt mainījis nosaukumu - te bijis gan Sarkanās tekstilnieces galvenais uzņēmums, gan Rīgas manufaktūras 3. filiāle. Līdz 1993. gadam tekstilfabrika darbojās kā valsts uzņēmums.

Strādnieku klubs kalpoja kā kultūras nams, kurā notika dejas, partijas pasākumi, reiz notikusi arī tiesas sēde. Pašlaik gan fabrikas ēka, gan visa manufaktūras teritorija, kurā ir arī divi dīķi, ir daļēji pamesta. Teritorijas vienu daļu izmanto uzņēmums Ligija Teks, kā arī muitas noliktava, taču neizdevās noskaidrot, vai tieši šis uzņēmums ir atbildīgs arī par kultūras nama apsaimniekošanu.



Latvijā

Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" maijā ieviestais bezmaksas drošības risinājums līdz šim ir bloķējis jau 250 tūkstošus telefonkrāpnieku zvanu savā tīklā. Novembrī vien "Bite Latvija" bloķēja 95 tūkstošus krāpniecisku zvanu, kas vidēji ir 130 krāpniecības mēģinājumi stundā jeb 3100 zvanu dienā.

Svarīgākais