Nerod risinājumu rindu mazināšanai uz latviešu bērnudārziem Rīgā

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja šodien, skatot jautājumu par pirmsskolas izglītības nodrošināšanas iespējām pilsētā, nespēja rast risinājumu, kā saīsināt rindas uz latviešu bērnudārziem Rīgā.

Jautājums par pirmsskolas izglītības nodrošināšanas iespējām Rīgā tika iekļauts komitejas dienas kārtībā pēc domes deputātu Sarmītes Ēlertes (V), Kārļa Strēļa (GKR) un Baibas Brigmanes (V) ierosinājuma. Šie deputāti paziņoja, ka bērnudārzos ar latviešu apmācību valodu tiek mākslīgi uzturēta rinda, kādēļ vecāki ir spiesti vest savus bērnus uz mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēm.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) direktors Guntis Helmanis mēģināja deputātu izteiktos pārmetumus atspēkot, skaidrojot, ka neatkarīgi no Rīgas etniskā sastāv, kurā latviešu tautības iedzīvotāju skaits nepārsniedz 50%, bērnudārzu grupu, kurās mācības norisinās latviešu valodā, ir vairāk nekā mazākumtautību grupu. Viņš paskaidroja, ka Rīgā ir aptuveni 800 latviešu grupas un aptuveni 600 mazākumtautību grupas.

Helmanis uzsvēra problēmu, ka, reģistrējot bērnu bērnudārzā, netiek norādīta bērna tautība, līdz ar to, reģistrējot rindā savu bērnu, bērna vecāki, kuri ikdienā lieto krievu valodu vai pārstāv divvalodīgo ģimeņu grupu, var pieteikt bērnu izglītības iestādē, kuras mācību valoda ir latviešu. Katra bērna vecāki ir tiesīgi reģistrēt savu bērnu vairāku bērnudārzu rindās, piebilda Helmanis, minot, ka rindas bērnudārzos neveidojas pēc etniskā principa.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd uz latviešu bērnudārziem rindā pieteikti 1725 bērni, uz mazākumtautību bērnudārziem 784, bet 168 ir tādi, kas gaida uz abu programmu bērnudārziem.

Diskusijas laikā deputāte Brigmane ieskicēja vēl kādu problēmu, kas saistīta ar pirmsskolas izglītības iestāžu darbību Rīgā. Viņa minēja, ka latviešu pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogu trūkst daudz vairāk nekā mazākumtautību bērnudārzos. Šīs problēmas izcelsme saistīta ar zemo atalgojumu pirmsskolas izglītības iestādēs. Viņa arī akcentēja otrdien Rīgas domes sēdes laikā pieņemto lēmumu par zemes gabala Tallinas ielā, uz kura sākotnēji tika plānots bērnudārzs, maiņu pret zemes gabalu Tomsona ielā. Brigmane uzsvēra, ka ar šo lēmumu ticis likvidēts pēdējais variants, kur Rīgas centrā varētu uzcelt jaunu pirmsskolas izglītības iestādi.

Deputāts Nauris Puntulis (VL - TB/LNNK) paplašināja problēmu loku, minot, ka ļoti daudz nosaka loģistika jeb sabiedriskā transporta jautājums, kas liedz vecākiem ērti nogādāt savu bērnu dārziņā ar latviešu valodu, nevis dārziņā, kas lokalizēts tuvāk ģimenes dzīves vietai.

Deputāts Strēlis minēja, ka arī viņa bērni pametuši Latviju un devušies uz Lielbritāniju, jo ilgstoši nav spējuši sagaidīt, kad pienāks bērna rinda dārziņā.

Komitejas vadītāja Eiženija Aldermane uzsvēra, ka šīs dienas diskusija atklāja plašo problēmu kopumu, kas Rīgā valda saistībā ar pirmsskolas izglītības nodrošināšanu pilsētas iedzīvotāju bērniem. Viņa piekrita Ēlertes izteiktajam rosinājumam IKSD vadībai apkopot nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar jautājumiem, kurus šodien uzdeva deputāti, un tikai pēc tam skatīt šo jautājumu atkārtoti, meklējot reālus risinājumus pirmsskolas izglītības problēmu risināšanai.