„Tā visu nakti ķērc, ka ar atvērtiem logiem ir neiespējami gulēt!” Šīs rīdzinieku sūdzības veltītas nevis naktīs pa ielām klaiņojošām kompānijām, bet gan putniem. Precīzāk – kaijām, vēsta riga.lv.
Sudrabkaijas pirmo reizi Rīgā fiksētas 80-to gadu sākumā. Un tās šeit mitinās vēl aizvien. Un kāpēc gan tām te nedzīvot? Ēdamā ir pietiekami - atkritumu tvertnes gandrīz vienmēr ir atvērtas, pārtikas nepietiekamības gadījumā, var aizlidot uz „Getliņu” poligonu.
Aprīlī - maijā kaija izdēj aptuveni trīs olas un jau ap Līgo svētkiem jaunie putnēni jau skraida (bet vēl nelido) pa pagalmiem un ceļiem, sagādājot problēmas automīļiem un māju iedzīvotājiem, jo to modrie vecāki ir gatavi „uzbrukt” (kaut gan patiesībā tie tikai mēģina aizbiedēt ar kliedzieniem) visiem, kas pietuvojas to mazuļiem.
Pašlaik mazuļi jau prot lidot un cenšas iekarot vietu bara hierarhijā, cīnoties ar konkurentiem un vārnām par pārtikas gabaliņiem, reaģē uz laikapstākļu svārstībām. No turienes arī nakts kliedzieni. Turklāt saule aust agri - arī putni pamostas agri.
Pēc ornitologa Dmitrija Boiko vārdiem, pašlaik Rīgā dzīvo aptuveni 1000 kaiju pāru, taču to populācija var palielināties tāpēc, ka tām pilsētā ir ērti. Iesākumā tās dzīvojušas jūrai tuvākajos rajonos - Bolderājā, Vecmīlgrāvī. Tagad kaijas virzās dziļāk pilsētā un pat valstī. Vēl jo vairāk, pilsētā vēl ir ļoti daudz brīvu jumtu, kā arī kaijas pilsētā dzīvo visu cauru gadu.
Pagaidām pilsētai vēl nav risinājuma, kā cīnīties ar nakts klaigām. Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieka un Vides pārvaldes priekšnieka Askolda Kļaviņa vārdiem, putni dzīvo savu dzīvi. Izņemot to kliedzienus, tie iedzīvotājiem nekā netraucē, tāpēc iznīcināt tos neviens neplāno. Tas pats attiecas uz vārnām.