Rīgas Motormuzejs atgriezies

ĪSTAS UZMANĪBAS VĒRTI. Motormuzeja atgriešanās kultūras dzīves apritē ir liels notikums visiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Daudzajām prominencēm atklāšanas pasākumā bija grūti izkonkurēt vispārējas uzmanības piesaistīšanā brīnišķīgos mirdzošos dzelžus © F64

Lai mašīna no vecas kļūtu par antīku, nepietiek ar to vien, ka pa ielām tādas vairs nebraukā. Auto jābūt arī tehniski un vizuāli korektā vēsturiskā stāvoklī, jāpiemīt kultūrvēsturiskai vērtībai. Taču pat tā vēl negarantē vietu muzejā. Rīgas Motormuzejā nonāk tikai ļoti, ļoti īpaši spēkrati.

Brīvdienās muzejs vēra durvis pēc grandiozas rekonstrukcijas, un lielo svinību centrālais notikums ir prezidenta Kārļa Ulmaņa lietotā auto dvīņubrālis - identiska mašīna Cadillac Fleetwood V8. Šis un vēl vairāk nekā simts seno spēkratu tagad aplūkojami, pasmaržojami un visādi sajūtami pilnīgi jaunbūvētā ēkā, jaunā interjerā un jaunās ekspozīcijās.

No vienkārši Baltijā lielākā Rīgas Motormuzejs kļuvis par Eiropā modernāko.

Ferrari muzejā stāv mašīna, blakus plaksnīte ar burtiņiem un cipariņiem. Ja cilvēkam sirds vietā nav gluži virzuļdzinējs, ātri vien var apnikt. Taču Rīgas Motormuzejs būvēts tā, lai neapnīk - turklāt ne tikai večiem, kam dzelži un degvielas smārds allaž mīļas lietas. Ceļu satiksmes drošības direkcijas priekšnieks Andris Lukstiņš priecājas, ka te nodarbošanos atradīs visa ģimene un uz visu dienu. Daudz digitālu risinājumu, interaktīvu ekrānu, kurā interesējošo mašīnu un tās vēsturi var izpreparēt līdz niecīgākajam sīkumam - vai tas būtu leģendārais Auto Union - sudraba bulta, kas radīta trakam ātrumam kalnu serpentīnos, vai padomju invalīdvāģis SMZ, ar kādu braukāja žuļiki Šurika piedzīvojumos. Ir arī daudz mehānisku verķu un modeļu, ar ko darboties. Galu galā ne visi pieauguši ļaudis zina, kā darbojas automašīnas pakaļējais tilts un kas tie tādi par cilindriem sakrāmēti motoram iekšā.

Muzeja interjeru un ekspozīcijas dizainu veidojusi kompānija H2E. Lai apmeklētāji saprastu mašīnas, tās ievietotas tādā vidē un uz tādu instalāciju fona, kas rada priekšstatu par laikmetu, cilvēkiem, viņu dzīvesveidu. Ir pat padomju daudzdzīvokļu nama fasāde 8. martā, un logos var palūkoties, kam tad pieder tas žigulītis vai zapiņš laukā līdzās autentiskai telefonbūdai.

Mazākiem bērniem muzejā ir, kur rotaļāties, dāmām - pie kā bildēties. Pulēti un mirdzoši - vēl no motorkariešu laika. Ir arī vēsturiski motocikli un velosipēdi.

Rīgas Motormuzeja direktors Aivars Aksenoks atklāšanas pasākumā pamatoti lepojās, ka Eiropā otra tāda muzeja nav. Protams, auto vēsture nav apstājusies. Mūsdienās tiek ražots lērums neglītu mašīnu, kuru vienīgā funkcija pārvietot cilvēku no punkta A uz punktu B. Industriju interesē lēti ražot un dārgi tirgot. Taču gadās arī pa kādam modelim, kas būs apbrīnojams arī pēc 30 gadiem. Un tad muzejam vajadzēs augt.

Bet pagaidām trijos stāvos izvietotajām ekspozīcijām vietas ir gana. Atliek tikai nākt un baudīt. Lai arī nauda celtniecībai ņemta kredītā, biļetes ir par saprātīgām cenām.

Kopumā muzeja rekonstrukcijā ieguldīts 8,1 miljons eiro. No tiem būvniecība un telpu iekārtojums maksāja 5,6 miljonus

eiro, savukārt ekspozīcija - 2,5 miljonus eiro. Projektēja birojs Arhis, cēla Skonto būve. Darīts tas, respektējot 1989. gadā atklātā Rīgas Motormuzeja vēsturiskās aprises.



Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.