Rīgas pils prezidentam gandrīz gatava
Rīgas pils atjaunoto daļu pēc remontdarbiem varētu sakopt līdz jūlija vidum, pieļauj valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons. Tad arī Valsts prezidenta kanceleja varētu sākt pārcelšanos no Melngalvju nama uz Rīgas pili – Valsts prezidenta darba telpām.
Pašlaik ir noslēgts līgums ar Rīgas pils pārvaldītāju - VNĪ - un Valsts prezidenta kanceleju, kurā iekļauti arī nosacījumi par telpu sakopšanu, un pēc tam varēs parakstīt pieņemšanas-nodošanas aktu. A. Blodons skaidro - precīzu datumu, kas tas notiks, nosaukt nevar, jo konkursa kārtībā ir noslēgti apakšlīgumi ar telpu uzkopējiem, un to ir vairāki. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis iepriekš sacījis, ka pārcelšanās uz Rīgas pili varētu ilgt aptuveni trīs mēnešus.
Neatkarīgā rakstīja, ka Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas pirmā kārta noslēdzās pagājušā gada nogalē, kad būvnieks pilnsabiedrība SBRE decembrī pabeidza darbus. Šopavasar atjaunotajās pils telpās Valsts prezidenta kanceleja konstatēja vizuālus un tehniskus defektus un ar jurģiem nesteidzās. Kamēr tie nebija novērsti, kanceleja ar VNĪ neslēdza nomas līgumu.
Tagad Rīgas pils tiek gatavota rekonstrukcijas un restaurācijas darbu otrajai kārtai. Būvnieks vēl nav zināms, jo tikai 18. maijā Rīgas pilsētas būvvaldē tika saskaņots Rīgas pils Konventa (Kastelas) restaurācijas un pārbūves projekts. Paredzams, ka darbi sāksies šā gada otrajā pusgadā un tos varētu pabeigt līdz 2018. gadam, kad Latvija svinēs simtgadi. Ja vien neradīsies neparedzēti apstākļi, piemēram, nepieciešama papildu vēsturiska izpēte. Pēc darbu pabeigšanas tajā atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Šajā laikā, kamēr Rīgas pils gaida prezidenta atgriešanos, notikuši cīniņi arī par Pils laukuma kokiem. Bija izteikts ierosinājums kokus nocirst gan drošības dēļ, gan lai izveidotu reprezentatīvu laukumu Rīgas pils priekšā. Notika publiskā apspriešana, kuras rezultāti bija par labu koku saglabāšanai, un arī Valsts prezidenta kanceleja būvvaldei nosūtīja vēstuli, kurā teikts, ka koki netraucē ne Valsts prezidenta protokola izpildei, ne arī drošības apsvērumu dēļ, un kokus varētu izcirst tikai tad, ja tie kļūst bīstami. Tādējādi pašlaik desmit Holandes liepas ir nosargātas.