Ušakovs uzdevis 8.martā izrotāt Rīgu
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzdevis Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldei 8.martā izrotāt galvaspilsētu, aģentūrai LETA apstiprināja Ušakova preses sekretāre Anna Kononova.
Kononova norādīja, ka Saeima 8.martu, Starptautisko sieviešu dienu, atzinusi par atzīmējamu dienu, tādēļ neesot iemesla šo datumu ignorēt. "Pilsētu uzdots izrotāt saprātīga budžeta ietvaros," teica Kononova.
Departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Vilde informēja, ka no Rīgas mēra saņemts vadības uzdevums izskatīt iespējas pilsētas noformēšanai uz 8.martu, Lieldienām un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.
Departaments uz pilsētas izrotāšanas ideju skatoties pozitīvi, un rotāšana tiks veikta atbilstoši budžeta iespējām, norādīja Vilde.
Par godu Starptautiskajai sieviešu dienai Rīgā plānots izvietot lielformāta apsveikumus - 16 stendus-plakātus ar apsveikumu no Rīgas pašvaldības. Stendi tiks izvietoti Līvu laukumā, pie Rīgas Kongresu nama, pie Okupācijas muzeja un citur.
Tāpat vienotu apsveikuma baneri plānots izvietot uz 30 apaļajiem piloniem. "Tas būs apsveikums no Rīgas domes visām sievietēm Starptautiskajā sieviešu dienā," skaidroja Vilde.
Nepieciešamos izdevumus plānots apmaksāt no departamenta budžeta. Konkrētu summu pagaidām nosaukt nevarot, bet izdevumi noteikti būšot mazāki par 3000 latu. "Stendi un piloni pieder pašvaldībai, tādēļ izdevumi būs vien baneru izveidošanai," teica departamenta pārstāve.
Pret pilsētas rotāšanu šajā dienā iebildumus pauda partijas "Jaunais laiks" (JL) frakcijas vadītāja vietnieks Olafs Pulks, norādot, ka pilsētas līdzekļi šādām lietām nebūtu jāpiešķir.
"Mums ir daudz atzīmējamu dienu, un vai mērs izdod rīkojumus par pilsētas rotāšanu šajās dienās? Līdz šim dome to nav darījusi, un nesaprotu, kādēļ tas pēkšņi būtu jādara. Nezinu, vai nodokļu maksātāju naudu vajadzētu tērēt šādiem mērķiem," sacīja Pulks.
Starptautiskās sieviešu dienas pirmsākumi meklējami pirms 100 gadiem.
1910.gadā Kopenhāgenā 2.starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē pēc Klāras Cetkinas ierosinājuma tika nolemts 8.martā svinēt Starptautisko sieviešu dienu kā solidaritātes dienu cīņā par sieviešu līdztiesību ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā jomā.
Sieviešu cīņa par savām tiesībām aizsākās jau krietni agrāk - 1857.gada 8.martā, kad Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, lai paustu protestu pret zemajām algām un 14 stundu darba dienu.
1908.gada 8.martā Ņujorkas sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija organizēja masveida mītiņu, kura pamatdoma bija aizsargāt sieviešu tiesības. Tūkstoši sieviešu devās Manhetenas ielās, lai pieprasītu lielāku darba samaksu, aizliegtu bērniem strādāt un iegūtu balss tiesības vēlēšanās.
Eiropā Starptautisko sieviešu dienu sāka svinēt kopš 1911.gada, Austrumeiropā - kopš 1913.gada. 1977.gadā ANO pieņēma rezolūciju, kurā tiek pausta vēlme, lai visas tās dalībvalstis 8.martu par godu cīņai par sieviešu tiesībām pasludina par Starptautisko sieviešu dienu.
Bijušajā Padomju Savienībā 8.marts bija kļuvis par "sarkano tulpju dienu", kad siltumnīcā uzziedināta tulpe un kāda sīka dāvaniņa tika visām sieviešu kārtas būtnēm - no bērnudārzniecēm līdz veco ļaužu pansionātu iemītniecēm. Kopš 1966.gada līdz PSRS sabrukumam tā bija arī brīvdiena.
Latvijas Saeima 2007.gada 24.maijā pēc vairāku gadu pretestības pieņēma grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", nosakot, ka 8.martā tiek atzīmēta Starptautiskā sieviešu diena.