Jaunos Rīgas trolejbusus un autobusus nebūs iespējams vadīt cilvēkam alkohola reibumā
Jaunie trolejbusi un autobusi, kuri kursēs Rīgas ielās, tiks aprīkoti ar programmu, kas nepieļaus iespēju pie sabiedriskā transportlīdzekļa stūres sēsties alkohola reibumā esošam cilvēkam, aģentūrai LETA pastāstīja SIA "Rīgas satiksme" (RS) preses sekretārs Viktors Zaķis.
Saistībā ar nesen izskanējušo kompānijas "A.Medical" pārstāvja Zinta Feldmaņa paziņojumu, ka Latvijā būtu jāievieš "Interlock" vai kāda cita programma, kas ļautu kontrolēt to, lai transporta vadītājs nesēstos pie stūres alkohola reibumā, Zaķis sniedza komentāru, ka visos jaunajos transportlīdzekļos, ko RS iepērk, tiks ierīkota kontroles programma šoferu pārbaudei.
Zaķis pastāstīja, ka jau iepriekšējo trīs gadu laikā RS ir veikusi aktivitātes, lai iespēju robežās aprīkotu uzņēmuma rīcībā esošos transporta līdzekļus ar līdzīgu sistēmu, kas kontrolētu, vai sabiedriskā transporta šoferi nesēžas pie transporta stūres alkohola reibumā.
Tāpat Zaķis uzsvēra, ka katru rītu, pirms vēl šoferis sāk savas darba gaitas, kā arī pēc tam, kad šofera maiņa noslēgusies, viņu pārbauda RS feldšeris. Pārbaudes ir stingras, un šoferi tiek rūpīgi kontrolēti divas reizes dienā, lai tādējādi pilnībā izslēgtu iespējamību, ka transportlīdzekļa vadītājs ierodas darbā alkohola reibumā vai arī to lieto darba dienas laikā, piebilda Zaķis.
Jau ziņots, ka kompānijas "A.Medical" pārstāvis Zintis Feldmanis pirms nedēļas nāca klajā ar paziņojumu, ka sabiedriskais transports ir jāaprīko ar profesionālo alkometru "Interlock", lai nepieļautu iespēju, ka to var vadīt iereibis cilvēks. Šīs programmas darbība paredz, ka transporta līdzekli, kurā ir uzstādīts "Interlock", nav iespējams iedarbināt, pirms netiek veikts izelpas tests.
Feldmanis uzskata, ka pašreizējā sodu sistēma par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā nav pietiekami motivējoša, lai autovadītāji pie auto stūres reibumā nesēstos. Tāpēc jāmeklē papildu risinājumi.
Šobrīd vadītājs, kurš pieķerts, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, tiek sodīts ar kādu no šādiem soda veidiem: naudas sodu, transportlīdzekļa konfiskāciju, cietumsodu, kā arī vadītāja apliecības zaudēšanu uz noteiktu laiku. Taču, piemēram, Austrālijā, kur pagājušajā gadā tika ieviesta "Interlock" programma, autovadītājam tiek dota izvēle - vadītāja tiesību zaudēšana uz noteiktu termiņu, kas ir ne mazāks kā pieci gadi, vai "Interlock" uzstādīšana transportlīdzeklī. Uzstādot "Interlock", tiesības ir iespējams atgūt ātrāk. Tā kā dalība programmā ir brīvprātīga, administratīvās un "Interlock" uzstādīšanas izmaksas sedz pats autovadītājs.
Daudzās Eiropas valstīs "Interlock" ir obligāta prasība sabiedriskā transporta autovadītājiem, īpaši tiem, kuri pārvadā bērnus.
Saskaņā ar "Interlock" ražotāju "Drager" sniegto informāciju, šobrīd "Interlock" programmu izmanto Argentīnā, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Somijā, Francijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV.