Vairāk nekā 30 000 latu – tādu sodu dažu mēnešu laikā saņēmuši Rīgas namīpašnieki par ēku neuzturēšanu un savu īrnieku spīdzināšanu bez ūdens, apkures un nereti – arī bez elektrības. Tas gan nenozīmē, ka īrnieku dzīves apstākļi ir uzlabojušies.
No soda nebaidās
Piemēram, šā gada janvārī Rīgas domes administratīvā komisija sodīja SIA Orwo Baltic par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem A. Briāna ielā 4. Īpašnieki minētās mājas iedzīvotājus nenodrošina ar apkuri, un komisija pieņēma lēmumu uzlikt 1500 latu lielu sodu. Gada sākumā komisija par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem uzņēmumam Linden piemēroja 5000 latu soda naudu, jo Stabu ielā 8 cilvēkiem jādzīvo bez ūdens un kanalizācijas. Par līdzīgu pārkāpumu īpašnieki jau tika sodīti pagājušā gada nogalē ar tikpat lielu naudas sodu, kuru ir pārsūdzējuši administratīvajā rajona tiesā. Par izvairīšanos no dzīvojamās mājas uzturēšanas Aleksandra Čaka ielā 117, kā rezultātā tā neatbilst būvniecības un higiēnas prasībām, ar 5000 latu lielu naudas sodu tika sodīts uzņēmums V28 Real Estate. Par līdzīgiem pārkāpumiem, izvairoties pienācīgi uzturēt dzīvojamo māju Lauku ielā 1, komisija sodīja īpašnieku Gati Legzdiņu ar 500 latu lielu administratīvo sodu.
Likumi cilvēkiem nepalīdz
Šie ir tikai daži piemēri. Administratīvās komisijas vadītāja Olga Veidiņa (SC) stāsta, ka no decembra līdz februārim izskatītas 25 lietas un kopumā piespriests 30 620 latu liels sods par ēku neuzturēšanu. Savukārt par teritorijas nekopšanu (piemēram, nav atkritumu konteineru) īpašnieki sodīti ar kopumā 735 latu lielu naudas sodu. Šādu lietu kļūst arvien vairāk, taču reāli iedzīvotājiem palīdzēt nav iespējams. Īpašnieki vai apsaimniekotāji administratīvās komisijas lēmumus pārsūdz, tiesāšanās ir ilga, bet cilvēki tikmēr nīkst bez elementāriem pamatpakalpojumiem. O. Veidiņa nosauc arī vairākas citas adreses Rīgā – Ausekļa, Ģertrūdes, Brīvības ielā –, kur iedzīvotāji mokās līdzīgi kā nosauktajās. Atslēgta apkure, sasaluši ūdensvadi, mājas ieķīlātas, saimnieki pazuduši – speciāliste raksturo tradicionālo scenāriju, kā notiek ēku nolaišana. "Saeimai jāmaina likumdošana," uz jautājumu, ko darīt, atbild domes deputāte, "bet Saeimā ir daudz māju īpašnieku. Tautas partijas biedriem ir daudz namīpašumu. Taču pilsētas centrs iet bojā."
Viņa arī bezspēcīgi atzīst, ka domes administratīvā komisija ir likuma ķīlniece, jo "nevaram palīdzēt cilvēkiem". Pat maksimālais – 10 000 latu – administratīvais sods nenozīmē, ka īpašnieks nobīsies un sāks kopt ēku.
Cerība ir tikai teorētiska
"Reāli nevaram piedzīt neko, tikai caur tiesu," konstatē O. Veidiņa. Taču pat tad nauda domes kasē var nenonākt. Vispirms naudu iekasēs tiesu izpildītāji un bankas, kā arī tiks samaksāti nodokļi. Rezultātā pašvaldībai nekas netiek. Piemēram, SIA Mēness akmens jāmaksā sods – kopumā 27 000 latu. Firmai pieder īpašums Cēsu ielā 23, par ko rakstīja arī Neatkarīgā, nodēvējot par šausmu māju, kā arī vēl viens īpašums. Mājas ir ieķīlātas bankā, īpašnieki nav atrodami un ir ierosinājuši maksātnespēju. Banka īpašumu neapsaimnieko, jo tādas funkcijas finanšu iestādei nav paredzētas. Ja cilvēks nav maznodrošināts, pat pašvaldības dzīvokli viņam piešķirt nav iespēju. Domei nolaistās ēkas būtu jāpārņem, jāizpērk no bankas, bet lētāk ir uzcelt savas, saka O. Veidiņa. "Pēc pusgada, es domāju, nāks reāli domājoši politiķi un situācija mainīsies," viņa dod mājienu par Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Taču arī tā nav garantija, ka likumus izdosies mainīt ne tikai ātri, bet vispār.