Rīgas Pašvaldības policija (RPP) būtu gatava pārņemt Kārtības policijas pienākumus, ja vien tas notiktu pakāpeniski un plānveidīgi, aģentūru LETA informēja RPP sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti ir sākuši diskusiju par iespējām Kārtības policijas funkcijas nodot pašvaldībām. Pēc Sadovska vārdiem, RPP vienmēr ir gatava jauniem izaicinājumiem, taču pirms šī priekšlikuma izvērtēšanas pašvaldības policijai būtu precīzi jāzina, kāds funkciju apmērs no Kārtības policijas būtu jāpārņem. Tikai tad, kad būtu zināms funkciju apmērs, būtu iespējams vērtēt, cik lieli finansiālie resursi tam būtu nepieciešami, līdz ar to šobrīd, kad vēl tikai norisinās sarunas par šādu policijas attīstības scenāriju, ir pāragri runāt par nepieciešamajiem resursiem.
Gadījumā, ja šāds lēmums tiks pieņemts, funkciju pārņemšanai jānotiek pakāpeniski un plānveidīgi, savlaicīgi plānojot visus nepieciešamos resursus šī procesa sekmīgai īstenošanai.
Kā atzīmēja Sadovskis, jāņem vērā arī tas, ka pašvaldības un Valsts policija jau šobrīd vairākos kārtības uzraudzības posmos ir vienlīdz kompetentas. Viņš arī piebilda, ka ir arī virzieni, kuros agrāk Valsts policija strādājusi aktīvāk, bet patlaban Rīgas Pašvaldības policija ir sekmīgi un pilnīgi pārņēmusi attiecīgo jomu.
Kā ziņots, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, runājot par Valsts policijas attīstības koncepciju, deputāti diskutēja par Kārtības policijas funkciju nodošanu pašvaldībām. Valsts policijas struktūrvienības - Kārtības policijas - funkciju nodošana pašvaldības policijai bija viens no diskusijas centrālajiem tematiem.
Komisijas loceklis un opozīcijas deputāts Jānis Ādamsons (S) Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvjiem norādīja, ka agrāk vai vēlāk atbildīgajām institūcijām būs jāpieņem lēmums - vai nu Kārtības policijas funkcijas pilnā apjomā tiek nodotas pašvaldības policijai, vai arī Valsts policijas iecirkņos jāpalielina policistu skaits.
Deputāts uzskata, ka ir absurdi, ja Valsts policijas iecirkņa inspektors reģionos atbild par teritoriju, kur viens pagasts no otra ir vismaz 60 kilometru attālumā. "Valsts policijas amatpersonas galvenais uzdevums ir nodarboties ar profilaksi, un Kārtības policijas funkciju nodošana pašvaldībai nepieciešama, lai valstī risinātu sabiedriskās kārtības un drošības problēmas. Gala rezultātā Valsts policijai jāpaliek pamatuzdevumam - cīņai ar noziedzību un noziegumu izmeklēšanai," uzsvēra deputāts.
Ādamsons arī uzskata, ka agrāk vai vēlāk nāksies visiem pašvaldības policistiem obligātā kārtā apgūt apmācību kursu Valsts policijas koledžā, lai valstī būtu vienoti standarti.
Atbildot uz Ādamsona teikto, Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Jānis Bekmanis nenoliedza, ka vēl pirms koncepcijas sagatavošanas viena no idejām bija koncepcijas sagatavošana jaunam likumam "Par policiju", kur viens no jautājumiem bija kārtības uzraudzības funkcijas sadalīšana starp pašvaldību un valsti.
"Vērtējiet, kā gribat, nesadūšojāmies. Koncepcijas ievadā teikts - kad pienāks brīdis izvērtēt, cik daudz koncepcijas ieviešana ir devusi un kas vēl būtu uzlabojums, tad varbūt ir īstais brīdis nākt uz Saeimu ar jaunu likumu "Par policiju"," uzsvēra Bekmanis.
Bekmanis norādīja, ka sadarbība Valsts policijai ar pašvaldības policiju ir cieša un IeM cenšas to attīstīt vēl labāku. Viņš gan nenoliedz, ka pašvaldības savus policistus "māca, kā vien katrai ienāk prātā", lai gan IeM ir mēģinājusi panākt, ka apmācībai jābūt vienotai, taču saņēmusi iebildumus no pašvaldībām.
Deputāts Ringolds Balodis (NSL) minēja, ka, piemēram, Saulkrastos Valsts policija darbojoties "diezgan relaksēti", kamēr pašvaldības policisti dodas uz visiem izsaukumiem. Arī viņš uzskata, ka kārtības sargāšanas funkcija jānodod pilnībā pašvaldības policijai. Komisija šajā jautājumā gan nekādus lēmumus nepieņēma.