Par izmaiņām, ko ūdens lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem paredz jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums un tam saistošie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kādas iespējas ietekmēt ūdens nelikumīgos patērētājus turpmāk būs pašvaldībām un par to, kāpēc ūdens skaitītāju uzstādīšana ir obligāta, sarunā ar Neatkarīgo stāsta SIA Rīgas ūdens Juridiskās daļas vadītāja Irēna Jurisone.
Kāpēc vajadzīgs viens likums visiem?
Līdz 2016. gada 1. janvārim Latvijā nebija vienots ūdenssaimniecības pakalpojumu tiesiskais regulējums. Citiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem - siltumapgādei, gāzes un elektroenerģijas apgādei, atkritumu apsaimniekošanas nozarei - speciāls normatīvais regulējums jau bija. Vēsturiski bija izveidojusies situācija - katra pašvaldība izdod savus saistošos noteikumus un tādējādi regulē ūdenssaimniecības pakalpojumus.
Tikai 2015. gada 18. jūnijā Saeima pieņēma Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Tas nosaka vienotu regulējumu ūdenssaimniecības pakalpojumiem, piešķir deleģējumu noteiktus jautājumus regulēt gan MK, gan pašvaldībām ar saviem saistošajiem noteikumiem, kā arī pakalpojumu sniedzēja un lietotāja tiesības un pienākumus.
Pēc likuma pieņemšanas vajadzēja sagaidīt MK noteikumus par kārtību, kādā tiek sniegti un lietoti pakalpojumi. Kaut arī likumā bija noteikts, ka MK noteikumi jāizdod līdz pagājušā gada 30. decembrim, tie stājās spēkā tikai 2016. gada 1. aprīlī. Kopš tā laika Latvijā ir vienots regulējums.
Pašvaldībām tagad palīdz likums
Darbs pie ūdenssaimniecības pakalpojumu nozares regulējuma turpināsies, jo pietiekami liels deleģējums ir pašvaldībām, un tās savu kompetenci var īstenot ar saistošajiem noteikumiem, piemēram, par līgumu slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību; regulēt kārtību, kādā nekustamo īpašumu pieslēgt pie centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas; izdot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas lietošanas, aizsardzības un ekspluatācijas noteikumus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas sniedz atzinumus par pašvaldību saistošajiem noteikumiem, sāka aizrādīt pašvaldībām par to, ka saistošos noteikumus nevar izdot par tādu jautājumu loku, kādu pašvaldībai nav tiesību regulēt uz atsevišķa likuma deleģējuma pamata. Tāpēc bija nepieciešams Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kas piešķirtu pašvaldībām tiesības izdot saistošos noteikumus par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem.
Saskaņā ar vispārpieņemtajiem tiesību principiem pašvaldība ir tiesīga izdot saistošos noteikumus tikai par tiem jautājumiem, par ko skaidri paredzēts deleģējums likumā. Taču Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma vēl nebija, tāpēc pašvaldību saistošie noteikumi bija izdoti saistībā ar likuma Par pašvaldībām 43. pantu.
Rīgā radikāli jaunas kārtības nebūs
Rīgas pašvaldībai arī ir attiecīgi saistošie noteikumi, kas jau ir morāli novecojuši. Tie vairs neregulē pakalpojumu sniedzēja un lietotāja attiecības tādā līmenī, kādā nepieciešams. Lai rakstītu jaunus saistošos noteikumus, vajadzēja sagaidīt likumu un MK noteikumus, lai tās funkcijas, kas nav iekļautas MK kompetencē, noteiktu kā pašvaldības regulējumu.
Rīgas pašvaldībai savas kompetences ietvaros jāizstrādā jauni saistošie noteikumi, bet tas nenozīmē, ka Latvijas galvaspilsētā pašvaldība kaut ko radikāli mainīs attiecībās ar jau esošajiem Rīgas ūdens klientiem. Pašreizējie centralizētie ūdensvada un kanalizācijas tīkli nebūs jāpārbūvē, līgumus pārslēgt nevajadzēs. Uzdevums būs radīt tādu tiesisku regulējumu, lai maksimāli saudzētu jau esošās nodibinātās tiesiskās attiecības. Visticamāk, Rīgā tiks izstrādāti tipveida līgumu noteikumi, kurus automātiski piemēros visiem jau iepriekš noslēgtajiem līgumiem.
Likums un MK noteikumi paredz būtiskus jaunumus
Jaunais likums un MK noteikumi gan nosaka vairākus jaunievedumus, kurus vajadzētu zināt pakalpojumu lietotājam.
Būtisks jautājums, kas attieksies uz visiem ūdensapgādes pakalpojumu lietotājiem, ir uzskaite. Turpmāk visiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas lietotājiem būs jāmaksā pēc patērētā ūdens daudzuma. Līdz šim gan Rīgā, gan citās pašvaldībās bija pieļauta divējāda pakalpojumu uzskaite. Primārais bija komercuzskaites mēraparāts (skaitītājs), bet vietās, kur tas nebija uzstādīts, ņēma vērā ūdens patēriņa normas uz iedzīvotāju.
Ūdensapgādes pakalpojumu likums nosaka, ka tagad jebkurā gadījumā uzskaitei jānotiek ar komercuzskaites mēraparātu, kā arī ir noteikts pārejas periods mēraparātu uzstādīšanai - četri gadi no likuma spēkā stāšanās dienas. Tātad visām dzīvojamām mājām un komercobjektiem līdz 2020. gada 1. janvārim jābūt aprīkotiem ar ūdens skaitītājiem.
Kas notiks ar tiem pakalpojumu lietotājiem, kuri četru gadu laikā nebūs paši uzlikuši ūdens patēriņa skaitītāju? Tādā gadījumā visu ūdenssaimniecības sistēmu sakārto un skaitītāju uzliek pakalpojuma sniedzējs, proti, Rīgā tas ir Rīgas ūdens. Pēc tam par šo pakalpojumu tiek izrakstīts rēķins pakalpojumu lietotājam. Bieži vien ir situācijas, kad ūdens un kanalizācijas caurules pie privātmājām ir tik izrūsējušas, ka daļa no tām ir jānomaina, lai uzliktu skaitītāju. Ja īpašnieki to neizdarīs četru gadu laikā, tad Rīgas ūdens sāks plānveidīgi apzināt šādus objektus un uzstādīt komercuzskaites mēraparātus.
Rīgā bez skaitītājiem ir 4000-5000 objektu - komercobjekti un dzīvojamās mājas.
Noteikts neizdevīgs iespējamais patēriņš
Ja skaitītāju nebūs, tad MK noteikumi paredz patērētajam neizdevīgus un stingrus nosacījumus, kā tiek aprēķināts patērētais ūdens daudzums. Attiecībā uz komercobjektiem ir noteikts, ka patēriņu aprēķina, ņemot vērā nominālo caurplūdumu caur ūdens ievadu 24 stundu režīmā visu norēķinu periodu. Tas nozīmē, ka ūdenim jāplūst nepārtraukti pa liela diametra cauruli. Tādā gadījumā patēriņš ir milzīgs, maksa - arī. Savukārt privātmāju īpašniekiem saglabāsies jau tagad spēkā esošas patēriņa normas.
Jāmaksā par lietus ūdeni
Vēl kāds jaunums, kas likumā attiecināts uz patēriņu, attiecas uz lietus ūdens novadīšanu un attīrīšanu. Notekūdeņu daudzumu aprēķina, ņemot vērā piegādātā ūdens daudzumu, bet tagad MK noteikumos paredzēts, ka papildus jāietver lietus ūdeņu daudzums, kas no klienta teritorijas nonāk kopsistēmā.
Jāmaksā par to, ka līst lietus? Nē, jāmaksā par to, ka lietus ūdens no kādas teritorijas tiek novadīts kopējā sistēmā, kur to attīra. Rīgā ir atsevišķas teritorijas, pārsvarā centrā, kur nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietus ūdeņu sistēmas. Ja lietus ūdens nonāk kopsistēmā, tad tas aizplūst uz bioloģisko attīrīšanas staciju Daugavgrīva, kur tiek attīrīts tāpat kā sadzīves kanalizācijas notekūdeņi. Tas maksā tikpat daudz, cik citu sadzīves notekūdeņu attīrīšana.
Tāpēc tie īpašumi, kas no savas teritorijas lietus ūdeni novada kopsistēmā, papildus patērētajam ūdenim vai nu jau maksā, vai arī maksās par gadā novadīto lietus ūdens daudzumu. Piemēram, ja lielāko daļu no teritorijas aizņem zālājs, tad koeficients ir niecīgs - tikai 0,1 procents, jo tiek pieņemts, ka ūdens iesūcas gruntī. Ja teritorija ir asfaltēta, tad jāmaksā vairāk.
Rīgas ūdens šo maksu ir tiesīgs rēķinā iekļaut no 1. aprīļa. Daļa klientu maksā par lietus ūdens novadīšanu, jo ar viņiem iepriekš bija noslēgta vienošanās. Tagad MK noteikumi vairs neparedz pienākumu vienoties. Tāpēc, sākot ar 1. aprīli, rēķinos tiek iekļauts avansa maksājums, ņemot vērā Rīgas ūdenim pieejamo informāciju par lietus ūdeņu apjomu konkrētā teritorijā. Jūnijā un jūlijā visiem uzņēmuma klientiem, kas līdz šim nav maksājuši par lietus ūdens novadīšanu, izsūtīs informāciju par aprēķinu. Ja klientam ir pretenzijas vai informācija ir neatbilstīga, Rīgas ūdens aicina vērsties uzņēmumā, lai to pārskatītu un precizētu. Līdz gada beigām plānots šo pakalpojumu sakārtot.
Piesārņotājus un ūdens zagļus nesaudzēs
MK noteikumos īpaša uzmanība veltīta vides aizsardzības prasībām. Pašvaldības savos saistošajos noteikumos, ņemot vērā projektēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu, drīkstēs noteikt maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju notekūdeņos. Valdība pakalpojumu sniedzējam piešķīrusi tiesības nepārtraukti pēc viņa izstrādāta grafika ņemt notekūdeņu paraugus un veikt analīzes un par virsnormatīva piesārņojumu aprēķināt papildmaksu.
Noteikumi beidzot pasaka, kā cīnīties ar pārkāpējiem. Visbiežāk atklātais pārkāpums ir patvaļīgs pieslēgums ūdensvadam un kanalizācijai. Faktiski ūdens tiek zagts, kanalizācijas pakalpojums tiek izmantots bez maksas. Gadiem ilgi.
Tagad pārkāpējiem nāksies maksāt lielāku soda naudu jeb kompensāciju. Lai aprēķinātu, cik daudz šādā veidā ūdens patērēts vai novadīts, ņem vērā nominālo caurplūdumu caur ūdensvada ievadu diennakts režīmā par visu pārkāpuma periodu. Ja nav iespējams precīzi konstatēt patvaļīgas pieslēgšanas laiku, tad pieņem, ka pakalpojums nesankcionēti lietots vienu mēnesi. Pat individuālai mājai tie būtu vairāki tūkstoši eiro mēnesī. Rīgas ūdens aicina patvaļīgu pieslēgumu lietotājus pieteikties, noslēgt līgumu, uz izlīguma pamata samaksāt vienošanās summu un vienoties par sistēmas sakārtošanu. Ja ne, tad sodi būs bargi. Šādos gadījumos ir tiesības nekavējoties atslēgt ūdeni, pat nebrīdinot.
Par pārkāpumu jaunajos MK noteikumos uzskata arī patvaļīgu plombu noraušanu, un arī tad iespējamo patērētā ūdens daudzumu nosaka pēc caurplūdes diennakts režīmā. Līdz šim šāda rīcība palika nesodīta.