Bīstamās rotaļas graustos

BĪSTAMI. Bērni Flotes ielas graustus izmanto par vietu spēlēm un rotaļām. Bīstamajās ēkās var viegli iekļūt, bet iekšpusē redzamais liecina, ka būves ir kļuvušas par izgāztuvi © Publicitātes foto

No paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes pagaidām atbrīvota SIA VL5, kam pieder ēkas Vecmīlgrāvja 5. līnijā.

28. aprīlī tur notika nelaimes gadījums - meitene iekrita šahtā no vairāku stāvu augstuma. Neapdzīvotajā daudzstāvu ēkā atradušies pieci bērni vecumā no 11 līdz 14 gadiem. Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas pārstāvji fiksējuši, ka bērni uzturas vairākos bīstamos graustos, kas nav nedz norobežoti, nedz iekļūšana tajos liegta citādi.

Pēc traģiskā negadījuma Vecmīlgrāvī Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs sacīja, ka neapmierinošā tehniskā stāvoklī esoši īpašumi tiks pārbaudīti aktīvāk un to īpašniekiem nāksies maksāt paaugstinātu NĪN likmi - 3%, ja viņi degradētos īpašumus nesakārtos atbilstoši pašvaldības noteiktajām prasībām. Jau nākamajā dienā pēc nelaimes gadījuma Vecmīlgrāvja 5. līnijā 28 pašvaldības Vidi degradējošu būvju komisija konstatēja, ka ēkā, kas atrodas netālu no Rīgas 46. vidusskolas, var iekļūt pa vaļējām durvīm un logiem, ir bojāts jumts, kā arī šī un citas ēkas nebija nožogotas. Īpašnieks mēneša laikā ir novērsis gandrīz visus komisijas uzskaitītos trūkumus, tāpēc pagaidām SIA VL5 paaugstināta NĪN likme nav jāmaksā. Firmas valdes loceklis Juris Jaunzems sacīja, ka daudzstāvu ēku paredzēts pārbūvēt par daudzdzīvokļu māju.

Paaugstinātu maksājumu toties izpelnījās valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas pārvalda vairākus īpašumus Flotes ielā un Birzes ielā. Iepriekš minētās komisijas dalībnieki nofilmējuši, kā Flotes ielā pusaudzes sēž vaļējās logu ailās un skraida no vienas bīstamas ēkas daļas uz citu, bet pēc brīža no jumta tiek mesti ķieģeļi - iespējams, tie tiek lidināti komisijas pārstāvju virzienā. Izsaukta policija, bet 15 minūšu laikā tā arī nav atbraukusi. Fotogrāfijās redzams, ka Flotes ielā bērni spēlē bumbu pie dzīvībai bīstamiem graustiem ar izlauztiem jumtiem, nenoslēgtiem logiem un durvīm, bet tajos valda postaža un netīrība. Ēkas nav norobežotas. VNĪ namu pārvaldnieks Aivars Ziediņš gan stāstīja, ka brīdinājuma zīmes esot izliktas un norobežojošās lentes - apvilktas, bet būtiskākos ēku sakārtošanas darbos esot nelietderīgi ieguldīt līdzekļus. To nojaukšana izmaksāšot pusmiljonu eiro. O. Burovs norādīja, ka šis ir «nebijis gadījums», kad pašvaldība tik daudzām - 11 - viena īpašnieka vai valdītāja būvēm piemēro visbīstamākā - A kategorijas - grausta statusu. Tas nozīmē, ka ēka ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi un apdraud cilvēku drošību.

Valsts nozīmes kultūras piemineklis Rīgas centrā, Mārstaļu ielā 21 - Dannenšterna nams - bērnus neapdraud. Pieaugušos - arī ne, vismaz pašlaik. Tomēr Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija konstatējusi, ka ēka netiek uzturēta atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Šo vairākus gadsimtus seno ēku tās tagadējā īpašniece SIA BNI (kas savukārt pieder uzņēmumam Binders) nespēj sakārtot kopš 2008. gada, vispirms vainojot ekonomisko krīzi, vēlāk - nespēju atrast investoru, kurš ja ne palīdzētu savest kārtībā, tad vismaz nopirktu namu. Vidi degradējošu būvju komisijas dalībnieki ironizēja, ka pēc Krišjāņa Barona ielas remonta, ko veic Binders, šis BNI mātesuzņēmums varētu iegūt līdzekļus vēsturiskā īpašuma sakārtošanai.

Šobrīd komisija prasījusi nojaukt žogu ap ēku, iestiklot logus un noņemt zaļo aizsargsietu, lai Dannenšterna nams iederētos vecpilsētā.

UZZIŅAI

Lai motivētu īpašniekus sakārtot savus īpašumus, no 2016. gada paaugstināta NĪN likme - 3% tiek piemēroti ne tikai ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti, bet arī nesakoptas zemes īpašniekiem.

Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā aizliedz atrasties ekspluatācijā nenodotās būvēs, neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un telpās, kā arī būvēs, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, ja apsaimniekotājs ir nodrošinājis logu un ieejas durvju noslēgšanu, aizmūrēšanu vai aiznaglošanu pret nepiederošu personu iekļūšanu tajās un izvietojis brīdinājuma zīmes normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, izņemot personas, kas saistītas ar ēkas (būves) uzturēšanas pasākumiem, remontdarbiem u.tml. un tas ir saskaņots ar ēkas īpašnieku (valdītāju).

Par šo prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz simt latiem.



Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.