Bruģētajā ielā putinās kā tuksnesī
Būvdarbi Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, ir nogurdinājuši iedzīvotājus, kam jādzīvo vai jāstrādā šajā ielā. Cilvēki sūdzas, ka jau divas nedēļas nevar atvērt logus putekļu dēļ. Telpās karsti un nu arī putekļains. Viņi ir neizpratnē, kāpēc remontējamo posmu nevar samitrināt, lai tik traki neput?
Atbildot uz iedzīvotāju vēstuli, Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka smiltis ir tehnoloģiski nepieciešamas, lai ar tām aizpildītu šuves starp bruģakmeni. Satiksmes departamentā neprecizē, cik ilgs laiks būvniekam būs vajadzīgs, lai šuves aizpildītu pilnībā. Labā ziņa ir tā, ka sausā laikā, kāds tas ir šobrīd, vismaz reizi dienā būvniekam uzdots mitrināt brauktuvi, lai novērstu smilšu vētras, informē Satiksmes departamenta direktora biroja projektu vadītāja Ilze Dimante.
Būvdarbi uz K. Barona ielas braucamās daļas jāpabeidz līdz maija beigām, piecus mēnešus pēc sākotnēji solītā termiņa beigām. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pirms krietna laiciņa sociālajos tīklos izplatīja aicinājumu pievienoties braucamās daļas remontdarbu kvalitātes pieņemšanā 28. maijā. Jūnijā sāksies ietvju atjaunošana visā trīs kilometru garajā ielā, kas jāpabeidz līdz rudenim.
Ielas rekonstrukciju uzsāka pagājušā gada septembrī, un tad tika solīts, ka līdz 2015. gada decembra beigām SIA Binders pabeigs brauktuves bruģēšanu. Kad bija atlicis nobruģēt nelielu ielas posmu centrā pie kanālmalas tiltiņa, sals un sniegs aizvadītā gada nogalē un hidroizolācijas problēmas darbus apturēja.
Neatkarīgā vairākas reizes rakstīja, ka speciālisti un eksperti apšaubīja bruģēšanas darbu termiņus un kvalitāti. Piemēram, diplomēts un sertificēts ceļu inženieris Aivars Treicis publiskā pasākumā sacīja, ka kaltais jeb zviedru bruģis jāieklāj, stingri ievērojot tehnoloģiju. Pēc viņa teiktā un citu novērotā, strādājošajiem pat bruģiera āmuru neesot. Viņš šaubījās par šādi veikta bruģējuma kvalitāti.
Neatkarīgā aizvadītajā nedēļā novēroja, ka vairākos jau nobruģētos ielas posmos atkal cilā un pārliek bruģakmeņus. Publiski izskanējusi informācija par jau atklātajiem defektiem - iesēdumiem, saplaisājušu bruģakmeni un citiem. Jaunajā ielas segumā martā veiktajā pārbaudē konstatēti vairāk nekā 150 defektu. Būvniekam tie jānovērš par saviem līdzekļiem. Kamēr nobruģētā brauktuve nav nodota ekspluatācijā, tā jāuzskata par būvobjektu, kurā darbi turpinās.
