Kanālmala birdina akmeņus
Joprojām ir spēkā Rīgas pašvaldības noteiktais aizliegums atrasties Rīgas kanālmalas apstādījumu nogāzēs – sēdēt, gulšņāt, kur nu vēl piknikot.
Tas tālab, lai nebojātu kanālmalas paplāno velēnu. Ūdensmalas apskādēšanā jau gadus desmit savu artavu pieber arī kanāla bebru saimes, bet nu sākuši drupt akmeņi, kas aplikti ap kanālmalas tiltiņu balstiem. Kuģīšu un citu ūdensprieku sezonas laikā nav patīkami braukt garām cilu cilām izšķobītam bruģējumam.
SIA Rīgas tilti valdes priekšsēdētājs Albins Jasaitis atbild kodolīgi - cik naudas ir, tik daudz remontē. Informāciju par bojāto kanālmalas daļu pasūtītājam, tas ir, Rīgas domes Satiksmes departamentam, esot iesnieguši. «Laika apstākļi dara savu, izcilā akmeņus. Decembrī pielija, sasala, atkusa un akmeņu stiprinājums sāka brukt. Būs nauda, remontēsim,» viņš skaidro. Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Ilze Dimante Neatkarīgo informē, ka kanālmalas tiltiņi ir apsekoti un par akmeņu nogruvumiem - zināms. Remonts būs.
Atpūtniekiem, kas iecienījuši Rīgas kanāla nogāzes, jāievēro sabiedriskās kārtības noteikumi. Latvijas galvaspilsētas kanālmalas nogāzēs atrasties nedrīkst gan tāpēc, ka velēna tur ir plāna un to var bojāt sēžot, gulšņājot un pa mauriņu staigājot ar papēžiem, gan bebru nedarbu dēļ. Cilvēku rīcības dēļ bojāto zālienu sāk izskalot spēcīgāka lietusgāze, savukārt bebri sarok alas, kurās cilvēkam var iesprukt kāja.
Jāteic, ka, īpaši nemeklējot aizlieguma zīmes, tās gar kanālmalu acīs pašas nelec. Gan jau, ka ir izvietotas. Bet par pašvaldības sabiedriskās kārtības noteikumu neievērošanu kanālmalas apstādījumos, nogāzēs, kā arī zālienā un citviet apstādījumos, kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma zīmes, policisti var uzlikt naudas sodu līdz pat 142 eiro.
