Tiešs Jūrmalas gatves savienojums ar Daugavgrīvas ielu ir ārkārtīgi būtisks jautājums Imantas iedzīvotājiem, jo ir "vienīgais risinājums", kas ļaus normāli savienot centru ar apkaimi, kurā dzīvo vairāk nekā 50 000 cilvēku, atslogos satiksmi mazajās ielās, turklāt šis projekts ticis ieplānots jau no padomju laikiem, ieceri izbūvēt ceļu dzīvojamo māju pagalmā Pārdaugavā, izcērtot gandrīz 60 kokus, komentē Rīgas pašvaldības amatpersonas.
"Imantas iedzīvotāji ļoti labi zina, ka sastrēgumi no rītiem sākas vēl pie tilta Jūrmalas gatvē. Tas notiek tāpēc, ka centrā var nonākt tikai ar kreisajiem pagriezieniem no Slokas ielas. Plāns savienot Jūrmalas gatvi un Daugavgrīvas ielu caur jauno Durbes ielas posmu pastāv vēl no padomju laikiem. Un mājas padomju laikā te cēla ar domu, ka kādreiz uzbūvēs arī ielu. Taču visu laiku rokas nesniedzās tik tālu," sociālajos tīklos raksta Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).
Ušakovs norāda, ka "zemesgabals, kas rezervēts būvniecībai, nekad nav bijis skvērs, kā to tagad sauc". "Nav pareizi to saukt arī par pagalmu. Tas ir zemesgabals, kurš pieder pilsētai, turklāt cauri tam iet tā saucamās sarkanās līnijas ielas izbūvei," skaidro mērs.
"Runāt par to, ka būvdarbi kaitēs apkārtējai videi, ir, maigi izsakoties, nekorekti. Pirmkārt, būvdarbi tieši palīdzēs uzlabot vidi, jo vairāki tūkstoši mašīnu vairs nestāvēs sastrēgumos. Otrkārt, neaizmirsīsim, ka turpat tuvumā ir Botāniskais dārzs. Ar vidi viss būs labi," raksta Rīgas mērs.
Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs aģentūrai LETA norādīja, ka šī projekta mērķis ir nākotnē būtiski atvieglot satiksmes plūsmu virzienā no Imantas un Iļģuciema uz galvaspilsētas centru, atslogot vietējās nozīmes ielas - Slokas, Kvēles vai Mārtiņa ielas -, kurās patlaban ir pārāk blīva satiksme. Pašvaldībā neuzskata, ka šis projekts ir pretrunā pilsētas attīstības stratēģijai, kurā viens no mērķiem ir mazināt automašīnu plūsmu pilsētā, jo ar projektu paredzēts pārcelt satiksmi, atslogojot mazās ielas.
"Projekta īstenošana neparedz satiksmes plūsmas palielināšanos, bet gan vietējās nozīmes ielu atslogošanu un transporta novadīšanu pa maģistrālo ielu, uzlabojot satiksmes organizāciju un drošību," apgalvoja departamenta vadītājs. "Ja šobrīd autovadītāji, braucot pa Jūrmalas gatvi virzienā uz centru, veic labo manevru, lai nogrieztos uz Slokas ielu, un tālāk kreiso pagriezienu uz Mārtiņa ielu, tad pēc projekta īstenošanas no Jūrmalas gatves tiks līdz Daugavgrīvas ielai pa maģistrālo ielu," skaidroja Reinbahs.
Departamentā arī noliedza jebkādu projekta saistību ar šajā apkaimē, Daugavgrīvas ielā, iecerētā tirdzniecības centra attīstītāju interesēm.
Ielu paredzēts izbūvēt ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, gājējiem izbūvēt ietves un nodrošināt veloinfrastruktūru riteņbraucējiem. Projekts tiek īstenots sarkano līniju robežās, kā to paredz teritorijas plānojums.
Departamentā arī skaidro, ka pilsētas plānošanas dokumentos Durbes ielas sarkanās līnijas iezīmētas jau no 1990.gadiem, savukārt sabiedriskā apspriešana par šo projektu esot rīkota Rīgas attīstības plāna 2006.-2018.gadam izstrādes ietvaros. Apspriedes laikā iedzīvotājiem esot sniegta informācija par pilsētas ielu sarkanajām līnijām, kurās plānota Durbes ielas izbūve.
Pilsēta plāno, ka šis savienojums tiks izbūvēts 2018.gadā.
Jau vēstīts, ka Rīgas dome iecerējusi cauri dzīvojamo māju pagalmam teritorijā starp Kuldīgas un Slokas ielu, Pārdaugavā, izbūvēt jaunu ielu un izcirst 57 kokus - ozolus, kastaņus, kļavas, liepas, bērzus un citus.
Apkārtnes iedzīvotāji ir sašutuši par pašvaldības ieceri un jau sākuši kampaņu, lai nepieļautu šī projekta īstenošanu. Pārdaugavas iedzīvotāji sociālajos tīklos izplata aicinājumus parakstīties pret šī projekta īstenošanu, uzskatot, ka vēl viena iela šajā apkārtnē ir ne tikai nevajadzīga, bet arī ievērojami pasliktinās Kuldīgas ielas un tās apkārtnes iedzīvotāju dzīves kvalitāti.