Krievu salas projekta īstenošanas riski minimizēti

LETA jau rakstīja, ka Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra", kurā secināts, ka netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais un projekta pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktais mērķis. Savukārt šāda situācija rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro.

FM pārstāvis Aleksis Jarockis norādīja, ka Valsts kontroles revidētais Krievu salas projekts jau no tā ieviešanas sākuma ir uzskatīts par augsta riska projektu. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka FM ir rūpīgi sekojusi un turpinās šo projektu uzraudzīt arī līdz tā pilnīgai pabeigšanai, lai tam netiktu piemērota finanšu korekcija, kā rezultātā projekts pilnībā tiktu finansēts no budžeta līdzekļiem bez ES finansējuma.

"Tā īstenošanas laikā bija daudz sarežģījumu un problēmu, tostarp būvdarbu iepirkumu kavējums un izmaiņas tehniskos risinājumos, kā arī kavējumi līgumu ar stividoriem noslēgšanas procesā. Tāpat pozitīvā aspektā kravu apgrozījuma pieauguma dēļ tika secināts, ka uz Krievu salu ir iespējams pārcelt tikai ogļu kravu operācijas, kas ir galvenais vides piesārņojuma izraisītājs, bet nav iespējams, kā sākotnēji plānots, pārcelt citu beramkravu, izņemot ogļu, un ģenerālkravu pārkraušanas operācijas," sacīja Jarockis.

Tādēļ noteiktā termiņā 2015.gadā nav izdevies pilnībā sasniegt projekta galveno mērķi - izbūvēt jaunu ostas infrastruktūru Krievu salā un atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam Rīgas pilsētas attīstības plānam atbrīvot Rīgas vēstures un kultūras centru turpmākai pilsētvides attīstībai, novērst vides degradāciju un vienlaikus saglabāt ostas konkurētspēju.

Par projekta progresu un ar to saistītajiem riskiem gan Satiksmes ministrija (SM), gan FM ir regulāri informējusi uzraudzības komiteju, kā arī Ministru kabinetu un Saeimu. Tāpat par esošo situāciju, tās iespējamo risinājumu un īstenotāja Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības plānu jau 2015.gadā ir informēta arī Eiropas Komisija (EK), kura uzsvērusi, ka, lai projektam tiktu saglabāts piešķirtais ES finansējums 77,2 miljonu eiro apmērā, tā mērķi ir jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.martam, kad EK veiks galīgo projekta mērķa izpildes vērtējumu.

"Ja būtu pazīmes par pārkāpumiem, EK nepagarinātu projekta īstenošanas termiņu," piebilda Jarockis.

Patlaban projektu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām, kad projekta īstenotājs attiecīgi ir apņēmies pilnībā nodrošināt projekta mērķu sasniegšanu, atbrīvojot Andrejostas un Eksportostas teritoriju atbilstoši pabeigšanas brīdī spēkā esošam Rīgas domes Rīgas teritorijas plānojumam 2018.-2030.gadam.

"Balstoties uz minētā jaunā teritorijas plānojuma ieceri un izmainītiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, projekta īstenotājs paredz izmantot iespēju Eksportostas teritorijā virs plānotās Ziemeļu transporta koridora trases pārcelt beramkravu, izņemot ogļu, un ģenerālkravu pārkraušanas un uzglabāšanas operācijas. Projekta īstenotājs ir apliecinājis SM kā atbildīgajai iestādei un FM kā vadošajai iestādei, kā arī EK, ka tādējādi projekta mērķi tiks sasniegti," norādīja Jarockis..

Vienlaikus SM un FM turpinās uzraudzīt projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējam ir pienākums reizi ceturksnī atskaitīties SM par projekta ieviešanas progresu, tostarp izstrādātā rīcības plāna izpildi, mērķa sasniegšanas riskiem un plānu to novēršanai.