Šodien VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.
"Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks," skaidroja Blodons.
Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.
Iepriekš apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās defektus. "Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās," iepriekš sacīja Jaunzeme.
"Svarīgi, ka Rīgas pils atjaunošanas projekts ir pabeigts atbilstoši Rīgas pils kultūrvēsturiskajai un simboliskajai vērtībai, kā arī šīs telpas var tikt izmantotas valsts reprezentācijas vajadzībām un Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai. Pirms Valsts prezidenta kanceleja pieņems Rīgas pils telpas lietošanā, VNĪ ar laba saimnieka rūpību ir jāpaveic visi Rīgas pils atjaunošanas projektā ietvertie darbi," sacīja Jaunzeme.
Viņa arī skaidroja, ka Rīgas pils atjaunošanas un restaurācijas projekts ir bijis ievērojams, atjaunošanas darbi ir notikuši aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā, šobrīd ir svarīgi šos darbus kvalitatīvi noslēgt un pie tā darbs turpinoties.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvalde pagājušā gada 18.decembrī pieņēmusi ekspluatācijā rekonstruēto Rīgas pili. Kā iepriekš skaidroja VNĪ, 1.kārtas darbiem bija paredzēti 34,9 miljoni eiro, bet reāli izlietotā summa ir 34,2 miljoni eiro un izdevies ietaupīt 0,7 miljonus eiro.
VNĪ uzdevumā Rīgas pils priekšpils un austrumu piebūves restaurācijas-rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kurā iekļautas būvfirmas "Skonto būve" un "Re&Re".
Restaurācijas-rekonstrukcijas tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība "Pils projekts", bet galvenais arhitekts - Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veica SIA "Būvalts".