Nodoklis liek meklēt mirušās dvēseles

 
©F64

Rīgas domes šogad piemērotā jaunā kārtība nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanai saimniekmājās dzīvojošiem pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm atsevišķos gadījumos nodokļu slogu palielinājusi vairākas reizes. Portālā manabalss.lv jau ir savākti 10 000 parakstu par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam.

Šogad Rīgā stājas spēkā jaunie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu. Lielākās izmaiņas skāra tukšo dzīvokļu īpašniekus, kā arī dzīvokļu īpašumos nesadalīto daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, kuriem par dzīvošanu plašākās telpās nekā 50 kvadrātmetru uz vienu deklarētu iedzīvotāju ir jāmaksā paaugstināts NĪN. Nākamgad šādos īpašumos vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošā platības daļa būs 40 kvadrātmetru, bet 2018. gadā – 30 kvadrātmetru.

Īrnieki jūtas kā nosodītie

Rīgā aptuveni 5% no daudzdzīvokļu namiem nav sadalīti dzīvokļu īpašumos. Viena šāda nama pārvaldnieks Juris Ozols Neatkarīgajai stāstīja, ka iepriekšējos gados NĪN tika rēķināts par katru ēkā esošo telpu grupu, tajā skaitā par konkrēto dzīvokli. Savukārt šogad nodokli aprēķina pēc īpašuma pilnās kadastrālās vērtības, nesadalot to telpu grupās. «Ja pieder piecu dzīvokļu māja (ar vienu kadastra numuru), tad tā tiek taksēta kā vienots īpašums un noteikti pārsniedz 107 000 eiro robežu, no kuras sākas lielais 0,6% nodoklis no kadastrālās vērtības. Savukārt, ja īpašums ir sadalīts un katram dzīvoklim ir savs kadastra numurs, tad viena dzīvokļa vērtība reti kad pārsniegs 57 000 eiro robežu un tātad būs jāmaksā mazais – 0,2% – nodoklis no kadastrālās vērtības,» skaidroja J. Ozols.

Viņš aprēķinājis, ka, mainot NĪN aprēķinu kārtību Rīgā, lielākajai daļai daudzdzīvokļu namu īpašnieku nodokļa palielinājums par ēkām, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir audzis par 100–150% un pat vairāk. Šie noteikumi nevienlīdzīgā situācijā nostāda ne tikai namu īpašniekus, bet arī tajos dzīvojošos vismazāk aizsargātos sabiedrības slāņus – pensionārus, daudzbērnu ģimenes. «Ja cilvēks ir vientuļš pensionārs un dzīvo savā īpašumā esošā dzīvoklī, tad pašvaldība viņam var piešķirt nodokļa atlaidi – 50% apmērā no nodokļa summas. Savukārt, ja šāds cilvēks dzīvo īrētā namīpašnieka dzīvoklī, tad viņš šogad saņems – 300% nodokļa palielinājumu!» sašutis teica J. Ozols. Pēc viņa teiktā, šī jaunā kārtība ir diskriminējoša, jo vieni ir spiesti maksāt ļoti lielu nodokli, ja vien dzīvoklī nedzīvo kā siļķes mucā, bet cits var dzīvot viens pats piecistabu dzīvoklī, kura kopējā platība pārsniedz 100 kvadrātmetru, un maksāt samazināto nodokli. Līdz ar to saimniekmāju īrnieki jūtas kā nosodītie, jo viņiem atšķirībā no citiem rīdziniekiem tiek rēķināti atļautie un liekie kvadrātmetri un viņi nevar arī saņemt NĪN atlaides, piemēram, par bērniem.

Ķeras pie draudiem

Lai pēc iespējas samazinātu lieko platību, par kuru ir jāmaksā 7,5 reizes lielāks nodoklis, namsaimnieki un namu pārvaldnieki šogad meklēja dažādas iespējas, kā deklarēt īpašumā cilvēkus. Juris atzinās, ka viņš pat piedraudējis īrniekiem palielināt īres maksu par 30 eiro mēnesī, ja dzīvoklī dzīvos kāds, kas nav deklarējies. «Draudi palīdzēja, un šobrīd tiešām visi 60 mājas iedzīvotāji ir deklarējušies. Tā kā apdzīvojamā platība namam ir 2500 kvadrātmetru, tad šogad esam izlīduši kā caur adatas aci. Taču, ko darīsim nākamgad un 2018. gadā, kad tiks rēķināti attiecīgi 40 un 30 kvadrātmetru uz vienu deklarēto personu, es nezinu. Rīgas dome uzskata, ka nākamgad ēkā būs lieki 100 kvadrātmetru, bet 2018. gadā – 700 kvadrātmetru, ja nepalielināsim deklarēto skaitu. Taču mājā nav neviena brīva dzīvokļa. Lai nebūtu jāmaksā palielinātais nodoklis, īpašumā nākamgad vajadzētu būt deklarētiem kā minimums 63 cilvēkiem, bet 2018. gadā – 84 īrniekiem,» savos aprēķinos dalījās Juris. Viņaprāt, vienīgā iespēja būs meklēt uz ārzemēm aizbraukušos latviešus vai lauciniekus, kuri būtu ar mieru deklarēties Rīgā, lai gan tur īstenībā nedzīvo.

Vāc parakstus

Joprojām turpinās parakstu vākšana manabalss.lv par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam. Nepilna mēneša laikā par šo iniciatīvu jau ir parakstījušies vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un tā tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā. Tas, kā šo iedzīvotāju vēlmi vērtēs tautas kalpi, nav zināms. Daudz kas būs atkarīgs no Saeimas lielāko frakciju vēlmes ieklausīties tautā. Taču zināmas paralēles var vilkt ar Rīgas domes deputātu balsojumu par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību 2016. gadam, saskaņā ar kuru nodoklis zemei pieauga pusotru reizi, bet daļai mājokļu – 7,5 reizes. Par šo jauno kārtību balsoja Rīgas domes Saskaņas un Gods kalpot Rīgai frakcijas deputāti, kā arī neatkarīgais deputāts Vadims Jerošenko. Pret balsoja 11 Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!-TB/LNNK) deputāti, bet deviņi Vienotības deputāti atturējās.

Arī vērtējot jauno iniciatīvu, proti, atcelt NĪN par vienīgo īpašumu, Vienotība ir visai atturīga, uzsverot, ka jau šobrīd šī nodokļa likme ir diferencējama un piemērojama amplitūdā no 0,2–3%, papildus paredzot iespēju pašvaldībām piešķirt nodokļa atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Tāpēc Vienotība jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņu šobrīd neuzskata par aktuālu.

Savukārt VL!-TB/LNNK, No Sirds Latvijai Saeimas frakcijas un pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš šo iniciatīvu uzskata par atbalstāmu.