Pilsētniekiem grūtāk nomaksāt rēķinus

Rīgā (kur siltumenerģijas tarifs ir mazākais Latvijas lielo pilsētu vidū) maksa par apkuri šogad sarūk, kas priecē centralizētas apkures lietotājus, bet vēl nav zināms, kā zemāks siltumenerģijas tarifs ietekmēs maksātspēju un parādnieku skaitu. Apkures parādnieku bilance Latvijā tiek apkopota tikai pēc apkures sezonas beigām.

Saskaņā ar akciju sabiedrības Rīgas siltums informāciju siltumenerģijas tarifs no šī gada 1. marta ir par četriem procentiem mazāks nekā siltumenerģijas tarifs februārī, bet, salīdzinot ar pērnā gada martu, tas sarucis par 19 procentiem. Maijā siltumenerģijas tarifam jāsamazinās vēl vairāk, un tad jau apkures sezona būs beigusies. Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem 2015. gadā teikts, ka Rīgā ar mazāko siltumenerģijas tarifu lielo pilsētu vidū parāds par siltumenerģiju nav samazinājies, bet gan palielinājies par aptuveni 25 procentiem pretēji 2013./2014. gada apkures sezonas datiem, kur parāda apmērs par siltumenerģiju Rīgā samazinājās par gandrīz 64 procentiem. Piemēram, SIA Rīgas pilsētbūvnieks informē, ka līdz šā gada februārim uzņēmuma apsaimniekoto 63 daudzdzīvokļu māju kopējais īres un komunālo maksājumu parāds bija sasniedzis vairāk nekā 930 000 eiro. Vismaz 15 000 eiro parādi uzkrājušies Lubānas ielā 44, aptuveni 10 000 eiro nav samaksājuši īrnieki Emmas ielā 3 un Aglonas ielā 35. Gada sākumā pēc vairāk nekā sešu gadu tiesāšanās no dzīvokļa tika izlikta ģimene, kuras parādu apmērs pārsniedza 11 000 eiro, bet kopumā no SIA Rīgas pilsētbūvnieks apsaimniekotajām mājām parādu dēļ izliktas 53 ģimenes.

Jaunākajā DNB Latvijas barometra pētījumā konstatēts, ka apkures sezonas noslēgumā parādi ir 18 procentiem pilsētnieku un tikai deviņiem procentiem laucinieku. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par iespējām apmaksāt sava mājokļa uzturēšanu, 40 procenti rīdzinieku un 42 procenti laukos dzīvojošo sacījuši, ka mājokļa uzturēšanu sedz bez īpašām grūtībām, bet citu pilsētu iedzīvotāji šo atbildi norādījuši tikai 30 procentos gadījumu. Apkures sezonas beigas ar parādiem visvairāk sagaidīs pilsētu iedzīvotāji (18 procenti), kuriem arī biežāk nekā rīdziniekiem un laukos dzīvojošajiem īres parādi iekrājušies jau patlaban (deviņi procenti). Tikmēr lauku teritorijās mītošie Latvijas iedzīvotāji ievērojami retāk nekā pilsētnieki (astoņi procenti) atzīmējuši, ka viņiem apkures sezona noslēgsies ar iekrātiem parādiem. Starp citu, arī jau minētajā informatīvajā ziņojumā secināts, ka 2015. gadā vairumā republikas nozīmes pilsētu ir pasliktinājusies rēķinu apmaksa par siltumenerģiju.

VIEDOKLIS

Kāpēc laukos dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji norādījuši, ka mājokļu uzturēšanu sedz bez īpašām grūtībām, bet pilsētu iedzīvotāji atzinuši, ka viņiem tas sagādā būtiskas problēmas?

Pēteris Strautiņš, DNB bankas makroekonomikas eksperts:

– Laukos lielākoties apkures sistēmas ir ar biomasu, kas gados, kad gāzes cena bija augstāka, veidoja ļoti izdevīgu situāciju. Apkures cenas bija lētākas un neveicināja parādu veidošanos, iespējams, pat atviegloja to nomaksu, jo par ietaupīto starpību varēja atļauties nomaksāt iepriekšējā perioda parādus. Tāpat arī sociālie faktori laukos, piemēram, mazāka anonimitāte, veicina sociāli atbildīgāku uzvedību. Ciematā, kur visi ir pazīstami, ir grūtāk nemaksāt parādus, nekā dzīvojot lielā pilsētā.

Rīgā ir citi faktori – tur dzīvo cilvēki ar augstākiem ieņēmumiem, savukārt lielā patērētāju skaita dēļ apkures cenas ir samērīgas. Lielās pilsētās ir kaut kur pa vidu – daļai ir gāzes, daļai biomasas apkures sistēmas, savukārt iedzīvotāju/patērētāju apjoms ir mazāks, tāpēc izmaksas uz vienu megavatstundu apdzīvotās vietās ar gāzes apkuri mēdz būt lielākas nekā Rīgā.