"4.ATA" publiskojusi "Rīgas siltuma" datus

Interneta aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par "Ceturtās Atmodas tautas armiju" (4.ATA) un ir uzņēmusies atbildību par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu kopēšanu, šopēcpusdien publiskojusi datus par atalgojumu pašvaldības uzņēmumā "Rīgas siltums".

Sociālajā tīklā "Twitter" 4ATA pārstāvis Neo norāda, ka "Rīgas siltums" "izskatās daudz labāks par Satiksmi ["Rīgas satiksmi"], taču 2009-03 [2009.gada martā] vadība rīkojās netaisnīgi".

Internetā publiskoti uzņēmuma darbinieku bruto ienākumi, kuri iekļauj algu, piemaksas, prēmijas, atvaļinājuma naudu, atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. Kā skaidro 4ATA, dati tiek ņemti no EDS dokumenta, kas satur informāciju par konkrēto periodu, kas ir parakstīts un kuram ir vislielākais ID. Pastāv iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var tikt mainīti.

Publiskotā informācija liecina, ka uzņēmuma vadošo darbinieku algas pagājušā gada laikā ir pakāpeniski samazinājušās. Februārī lielāko atalgojumu - 4173 latus - saņēmušajai personai novembrī atalgojums jau bijis 2025 lati, citam darbiniekam - no 4000 līdz 2835 latiem, vēl citam - no 3454 līdz 2022 latiem.

Kopumā četrciparu bruto atalgojumu 2009.gada februārī saņēma 534 "Rīgas siltuma" darbinieki, tostarp trīs - lielāku par 4000 latu, 12 - lielāku par 3000 latu.

Pagājušā gada novembrī lielākais atalgojums uzņēmumā bija 2835 lati, vēl trīs cilvēki saņēma 2550 latus, vēl četri - vairāk nekā 2000 latus.

Atbilstoši 4ATA norādei, 2009.gada martā tiešām četri uzņēmuma darbinieki saņēmuši būtisku atalgojumu - viens 16 000 latu, divi - 12 000 latu, viens - 11 907 latus. Iepriekš 4ATA pārstāvis Neo šīs izmaksas raksturoja kā cinismu - "2009.gada martā visiem algas nogrieztas par aptuveni 40%, bet lielie izmaksā sev prēmijas ar pieciem cipariem."

"Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs aģentūrai LETA apstiprināja, ka 4ATA publiskotie dati patiešām ir par "Rīgas siltuma" algām un patlaban lielāko atalgojumu saņem viņš - 2835 latus.

Algas siltuma tarifā veido 7%, bet 93% ir citas izmaksu pozīcijas, no kurām lielākā ir dabasgāze, kas veido 75%-80%, informēja "Rīgas siltuma" vadītājs.

Žīgurs arī skaidroja, ka martā uzņēmuma vadībai un darbiniekiem izmaksātas prēmijas par iepriekšējo finanšu gadu, kas noslēdzās 30.septembrī. Valdes locekļi saņēmuši prēmijas trīs pamatalgu apmērā, bet citi "Rīgas siltuma" darbinieki - 13. algu.

Kā skaidroja Žīgurs, piemēram, 16 000 latu atalgojums martā veidojies, 4000 latu algai pieskaitot klāt 12 000 latu prēmiju trīs algu apmērā.

"Rīgas siltuma" darbiniekus varot dalīt divās daļās. Nedaudz virs 600 cilvēkiem nodarbojas ar siltumapgādes procesa organizēšanu un viņu izmaksas ir iekļautas siltuma tarifā. Šie cilvēki pārstāv dažādas profesijas, taču pēdējo gadu laikā, modernizējot tehnoloģiskos procesus, pieaudzis dažādu augsti kvalificētu darbinieku skaits. "Rīgas siltumā" strādā daudzi inženieri ar augstāko tehnisko izglītību, vairākām augstākajām izglītībām un svešvalodu zināšanām.

Otra darbinieku daļa - aptuveni 330 cilvēki - nodarbojas ar dažādu servisa pakalpojumu sniegšanu brīvajā tirgū, piemēram, viņi reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām par pārāk aukstu, karstu, rūsainu ūdeni. Šo darbinieku atalgojums ir atkarīgs no izstrādes - pašu paveiktā, un viņu algas ir mainīgas. Arī šajā gadījumā tiek nodarbināti dažādu profesiju pārstāvji.

Uzņēmumā, ņemot vērā tā specifiku, ir ļoti daudz cilvēku, kuri strādā nenormētu darba laiku. Uzņēmuma darbiniekiem visu laiku ir jābūt mobilizētiem, gataviem atsaukties uz darba devēja aicinājumu ierasties uz avārijas seku novēršanu arī brīvdienās, svētku dienās.

Darbs ziemas laikā līdzinoties "iesaukumam armijā", jo sala laikā maģistrālo vadu bojājumi jānovērš iespējami īsā laikā. Līdz šim "Rīgas siltumam" tas arī izdevies un nodrošināta nepārtraukta siltuma piegāde.

"Rīgas siltums" maksā saviem darbiniekiem piemaksas par darbu naktī, svētku laikā, papildu stundas utt. Ir arī darbinieki, kuri saņem konstantas algas, piemēram, grāmatveži un valdes locekļi.

Žīgurs arī uzsvēra - jāņem vērā, ka "Rīgas siltumā" ir privātais kapitāls, un tā statuss ir līdzīgs "Lattelecom" un "airBaltic", kas darbojas brīvā tirgū un paši nosaka atalgojumu.

"Rīgas siltuma" gada apgrozījums ir 140 miljoni latu, uzņēmuma piemērotais siltuma tarifs Rīgā ir mazākais starp Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām. Strādājošo skaits uzņēmumā modernizācijas rezultātā kopš 1997.gada samazinājies trīs reizes - no 1900 līdz 630.

Ņemot vērā, ka noplūdusi "Rīgas siltuma" darbinieku personiskā informācija, uzņēmums ir vērsies Datu valsts inspekcijā, apstiprināja Žīgurs. Tomēr tas saistīts nevis ar šodienas 4.ATA aktivitātēm, bet pagājušajā nedēļā no žurnālistiem saņemto EDS iesniegtās deklarācijas kopiju ar uzņēmuma darbinieku personas kodiem un citu informāciju.

Kā ziņots, vakar tika izplatīta informācija par "Rīgas satiksmes" algām.

No 4.ATA publiskiem paziņojumiem izriet, ka no VID EDS kopētie dati tiks izmantoti, lai atmaskotu nodokļu maksātāju naudas pārmērīgus tēriņus, pēc aktīvistu domām, nesamērīgas algas un, viņuprāt, netaisnīgu algu politiku, samazinot algas ierindas darbiniekiem saskaņā ar taupības pasākumiem valstī, bet paturot augstas algas un prēmijas vadītājiem. Dati arī tikšot apstrādāti un izplatīti mediju un sabiedrības apskatei, apspriešanai un analīzei.

Latvijā

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, šodien tika atvērta bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas grāmata "Dzejas struktūras loģika un poētika latviešu dainās" angļu valodā, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Grāmatu izdevusi izdevniecība "Pētergailis". Tās dizaina autors Ivo Grundulis, atbildīgā redaktore - Inguna Cepīte, redaktors - Kārlis Freibergs. Zinātniece, folkloras pētniece Vīķe-Freiberga savu 85 gadu jubileju atzīmēja, apgādā "Pētergailis" laižot klajā cikla "Trejādas saules" sējumu "Kosmoloģiskā saule" angļu valodā, lai ar latviešu dainām iepazīstinātu arī starptautisko auditoriju. Vīķe-Freiberga veikusi pētījumus par latviešu tautas dziesmu semiotiku, poētiku un struktūru. Šajā darbības posmā sagatavotas vai publicētas desmit grāmatas, ap 160 rakstu, monogrāfiju un grāmatu nodaļu, sniegtas vairāk nekā 250 runu un zinātniski referāti angļu, franču un latviešu valodā.