Rīgas pašvaldība pārcelšanās pabalstos pērn izmaksājusi 2,9 miljonus latu

Rīgas pašvaldība pārcelšanās pabalstus pērn izmaksājusi 189 ģimenēm kopsummā par 2,93 miljoniem latu.

Pērn pārcelšanās pabalstos pirms budžeta grozījumiem bija plānots izmaksāt 3,6 miljonus latu, no kuriem pusi segtu valsts. 2008.gadā pabalstos tika izmaksāti 15 miljoni latu un tos saņēma 959 ģimenes.

Šogad Rīgas domes budžetā pārcelšanās pabalstiem nauda nav atvēlēta.

Rīgas dome nākamnedēļ lems, vai lūgt valstij piešķirt 7,5 miljonus latu pārcelšanās pabalstiem 2011.gadā, aģentūra LETA uzzināja Mājokļu un vides komitejas sēdē.

Lai varētu pieprasīt valsts budžeta līdzekļus mērķdotācijas veidā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstam 2011.gadam, Rīgas dome plāno noteikt pašvaldības 2011.gada budžeta finansējumu programmai "Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts" 15 miljonu latu apmērā, no kuriem 50% jeb 7,5 miljonus latu nodrošina valsts.

Šāds domes lēmums nepieciešams, jo pašvaldībai līdz kārtējā gada 1.martam jāiesniedz Ekonomikas ministrijā informācija par plānoto pašvaldības budžeta finansējumu, kas nepieciešams atbrīvošanas pabalsta izmaksai.

Tomēr komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) atzina, ka pārcelšanās pabalstu piešķiršanas iespēja nākamgad esot "tuva nullei", jo naudas neesot nedz valstij, nedz pašvaldībai.

Kā ziņots, ģimenei, kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts ir 10 000 latu un vēl 3000 latu par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts ir 13 000 latu, bet četru cilvēku ģimene var saņemt līdz 22 000 latu.

Pabalstu var izmantot nekustamā īpašuma iegādei vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai nekustamā īpašuma pirkšanai. Pabalstu var izmantot arī kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku, ne mazāku par desmit gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.