Ēkas iekšējā siltumapgādes sistēma ir ēkas sastāvdaļa un pieder ēkas īpašniekam, līdz ar to siltuma skaitītājus dzīvokļos energoapgādes komersants var veikt tikai pēc vienošanās ar īpašnieku, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.
"Enerģētikas likums paredz, ka energoapgādes komersanti siltumenerģiju piegādā līdz siltumtīklu "piederības robežai" ēkā, kas ir robeža starp siltumtīkliem un ēkas iekšējo siltumapgādes sistēmu," norāda Reihmane.
Tāpat Reihmane apgalvo, ka investīcijas, kas tiek veiktas ēkās, nevar tikt uzskatītas par energoapgādes komersanta izmaksām un tādējādi siltumenerģijas tarifos nav iekļaujamas. Turklāt ieceres īstenošana, pēc SPRK domām, visticamāk, tehnoloģiski nav iespējama.
"Daudzdzīvokļu ēkas dzīvoklī parasti ir ierīkotas divas sistēmas - apkurei un karstā ūdens apgādei, un tās savstarpēji nav tieši saistītas. Lai precīzi izmērītu dzīvokļa apsildei un patērētā karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamo siltumenerģiju, būtu nepieciešams uzstādīt siltumenerģijas skaitītāju dzīvokļa katrā telpā, uz katra dzīvoklī ienākošā karstā ūdens piegādes ievada un tā sauktā "dvieļu žāvētāja"," stāsta Reihmane.
Tomēr arī šādā gadījumā nav skaidrs, kā nomērītu uz katru dzīvokli attiecināmo siltumenerģijas patēriņu koplietošanas telpu apsildei un iekšējās sistēmas zudumu kompensācijai. Kā risinājumu SPRK redz ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas pilnīgu pārbūvi.
"Abos gadījumos dzīvokļu īpašniekiem jārēķinās ar visai apjomīgiem ieguldījumiem, un to lietderība būtu jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi, un tā, protams, būtu ēkas īpašnieku izvēle," tā Reihmane.