Futbola laukumam vajag gandrīz 15 miljonus eiro

© F64

Jau pirms pāris gadiem bijušā Latvijas Universitātes stadiona vietā bija plānots izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu sporta bāzi, bet tālāk par tehnisko projektu, kura īstenošanai vajadzīgi 14,6 miljoni eiro, nav tikts. Šķērslis – no šīs summas projekta realizētājam, proti, Latvijas Futbola federācijai (LFF), ir tikai puse, otra – vēl jāmeklē. Vai un kad to izdosies atrast, atbildes šobrīd nav.

Lai gan plānots bija jau tuvākajā laikā sākt būvniecību K. Barona ielā 116A, pašlaik stadionā nekas par to neliecina. LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis gan uzskata, ka «izdarīts jau daudz – tehniskais projekts ir gatavs. Nav tikai skaidrības par finansējumu». Jā, izmaksas izrādījušās lielākas, nekā sākotnēji plānots (sadārdzinājums radies tribīņu dēļ). Konkrētu summu gan viņš nemin, norādot, ka pieejama tikai daļa no vajadzīgās, un tā nāks no Starptautiskās futbola federāciju asociācijas (FIFA) un Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) subsīdijām, kā arī no federācijas pašas ienākumiem, bet pietrūkstot vēl tikpat. Kur to domāts atrast, J. Mežeckis nekonkretizēja, vien piebilda: ja nemeklē, neko arī neatrod. Katrā ziņā risinājumi esot. Vai paredzēts arī valsts finansējumu dabūt? To neesot tik viegli izdarīt, bet mēģināšot arī to piesaistīt. Jo nenoliedzami – šāds objekts ar LFF spēkiem vien neesot realizējams, vajadzīgs arī valsts un pašvaldības atbalsts. Kad varētu sākties reāli būvdarbi, LFF ģenerālsekretārs nemācēja teikt, vien atzīmēja – ja grib jau 2017. gadā griezt atklāšanas svinību lentīti, tad darbi jāsāk, vēlākais, šā gada jūnijā. Lai nu kā – visām prasībām atbilstošs futbola laukums Latvijai ir vajadzīgs: vai tas būtu šis vai arī Daugavas stadions, sacīja J. Mežeckis.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs uzsver: šogad šim nolūkam valsts budžetā nauda nav rezervēta. Arī par nākamo gadu šādas pārliecības nav. Neesot arī īsti saprotams, cik tad liela summa vajadzīga. Sākotnēji taču figurējusi pavisam cita – vien 6,8 miljoni eiro, bet tad tā palielinājusies divkārt. Ja tomēr no IZM kāds atbalsts būs, tad tikai saistībā ar valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepciju. Katrā ziņā šī vieta nav IZM prioritāte, bet gan Daugavas stadions.

Arī Rīgas dome nav gatava ieguldīt šajā projektā savu naudu. Tā no savas puses dod zemi, bet par pārējo lai lauza galvu tā attīstītājs – LFF. Katrā ziņā dome vēlas redzēt skaidrus pierādījumus, ka nauda būs – tikai tad dos būvatļauju. Lai nav tā, ka, būvniecībai sākoties, pēkšņi tiek paziņots, ka ar esošo summu ir par maz, un tad pašvaldība tiek nolikta ķīlnieka lomā. Un, ja līdzekļi neatrodas, objekts paliek pusratā.

Vēl gan zināmas cerības LFF ir uz Daugavas stadiona projektu. Ja tur tiks iestrādātas dažas izmaiņas infrastruktūrā, piemēram, apgaismojumā, tribīņu izvietojumā, televīzijas kameru pieslēguma nodrošinājumā, tad arī šajā sporta būvē varētu notikt augstākā līmeņa spēles. Pretējā gadījumā tas derēs vien par treniņu un Latvijas mēroga spēļu vietu.



Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais