Druķis sarīkojis drāmu ar cirku

© F64

Ejot gar Rīgas cirku, nevienam nekas uz galvas uzkrist nevar, un žoga Merķeļa ielā nebūs. Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli noraida sava priekšnieka Pētera Druķa sarunāto, ka fasāde saglabā vertikālu stāvokli tikai tādēļ, ka atspiedusies pret trepēm. Un arī pats Druķis tagad apstiprina, ka Rīgā pa Merķeļa ielu var staigāt droši.

Līdz decembrim cirks drīkst lietot savas telpas līdzšinējā apjomā – kā bāzes vieta māksliniekiem un administrācijai, taču bez publiskām aktivitātēm. Birojam gan labpatīk sava priekšnieka izrunāšanos traktēt kā no konteksta izrautas plašsaziņas līdzekļos izskanējušas bažas, taču bažas pašas par sevi neizskan. Tās Neatkarīgajai pavēstīja un vēlāk atkārtoti ar e-pasta starpniecību skandināja pats Pēteris Druķis: «Ēkas siena gar Merķeļa ielu ir atdalījusies no ēkas un turas tāpēc, ka atspiedusies pret trepēm ēkas ārpusē (..). Ja šī siena saņems papildu slodzi, tad gāzīsies virsū cilvēkiem uz trotuāra.» Vēl intervijā viņš piesauca vārdu «nelaime».

Jaunu risku nav

Pagājušajā piektdienā uz to zibenīgi reaģēja Kultūras ministrija – atsauca Kontroles departamenta direktoru Māris Demmi, būvinženieri Oskaru Cauni, apspriesties atnāca arī Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzēvičs, Satiksmes departamenta un Rīgas cirka pārstāvji.

Ministrija kā cirka ēkas īpašnieks vēlējās noskaidrot, vai atklāti kādi jauni apstākļi, kas saistās ar risku sabiedrībai, un vai ir nepieciešams veikt papildu drošības pasākumus. Protams, tā bija arī sabiedrisko attiecību reakcija, jo Pēteris Druķis izteicās tik populārzinātniski, ka ikvienam kļuva skaidrs, kas notiek ar cirka fasādes sienu. Viņš gan norāda, ka biroja lēmums nav mainīts, bet tas, ko katrs izlasījis intervijā, ir viņa paša darīšana.

Jau pēc piektdienas sanāksmes izplatītajā paziņojumā ministrija, atsaucoties uz Būvniecības kontroles biroju, pavēstīja, ka «jauni riski nav identificēti» un cirks ar ministriju turpinās rīkoties ēkas glābšanai atbilstoši līdz šim apstiprinātajam plānam – novāks no fasādes trolejbusu vadu atsaites, nostiprinās sienu un veiks pilnu cirka tehniskā stāvokļa izpēti.

Paskatījās un nolēma

Jāpaskaidro, ka aizliegums pilnvērtīgi lietot ēku ir pieņemts tikai uz ēkas vizuālās apskates pamata. Neviens biroja eksperts nav urbies akmeņos, neviens nav kasījis vaļā siju dzelzi. To Neatkarīgajai pastāstīja cirka direktore Lolita Lipinska un apstiprināja arī biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme. Izstaigāja māju un pieņēma lēmumu. Māris Demme skaidro, ka šāda kārtība paredzēta Būvniecības likuma 21. pantā. «(6) Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei.» Īpašniekam šajā gadījumā tas arī uzdots. Iepriekš no cirka puses piestādīti līdzīgi citu būvekspertu veikti vizuāli apsekojumi, kuros apgalvots, ka ēku, neraugoties uz trūkumiem, vēl var ekspluatēt. Tomēr pēdējais vārds ir birojam.

Vāc parakstus petīcijai

«Neviens jau vairs neapgalvo, ka cirka ēka ir kārtībā. Jautājums vienīgi par to, cik slikti ir,» skaidro Māris Demme. Kārtībā esot vienīgi no dzelzceļa sliedēm sametinātais cirka kupols. To ik gadu pēc cirka pasūtījuma slogoja, līdz ar to šaubu par drošību neesot.

Palicis bez mājām, kur drīkstētu arī uzaicināt publiku, Rīgas cirks devās nelielā sešu izrāžu turnejā pa Latvijas pilsētām. Tā nu ir cauri, bet kas notiks tālāk, neviens pateikt nevar. Neziņas māktie cirka entuziasti tāpēc pirms pēdējām izrādēm sākuši vākt parakstus par Rīgas cirka ēkas saglabāšanu un darbības atjaunošanu. Turklāt respektējot vecās tradīcijas un ietverot programmās arī dzīvniekus, pret ko asi iestājās radikālā vegānu organizācija Dzīvnieku brīvība.

Rīgas cirka atbalsta biedrība savā petīcijā arī pieprasa saglabāt Rīgas cirka studiju ar domu nākotnē to pārveidot par Starptautisku cirka skolu. Bet pēdējais petīcijas punkts pieprasa rast finansiālus līdzekļus cirka atjaunošanai. Valdībai tas varētu būt nepatīkamākais pienākums visā Rīgas cirka sāgā.



Latvijā

Ar 2025.gadu stāsies spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Svarīgākais