Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis ir tā amatpersona, kuras pienākums ir slēgt bīstamas publiskai lietošanai paredzētas ēkas. Intervijā Neatkarīgajai viņš par Rīgas cirka fasādi paziņoja: «Ja šī siena saņems papildu slodzi, tad gāzīsies virsū cilvēkiem uz trotuāra.» Taču, neraugoties uz paša pasludinātajām briesmām, P. Druķis ir atļāvis turpināt ēkas ekspluatāciju pašreizējā apjomā līdz decembrim.
Tātad atlikuši vēl astoņi mēneši, kuru laikā katru dienu siena var uzgāzties virsū gājējiem Merķeļa ielā. Pīķa stundās te garām vienlaikus iet desmitiem cilvēku, turpat līdzās ir sabiedriskā transporta pietura, vasarā stāv arī saldējuma tirgotāja ratiņi, un karstās dienās ap tiem spieto bērneļi. Vakar gan birojs mīkstināja sava priekšnieka izteikumus. Uz jautājumu, kāpēc gar cirku nav žoga, Kontroles departamenta direktors Māris Demme paskaidroja: «Šī brīža ēkas tehniskais stāvoklis neliecina par nepieciešamību noteikt ēkas īpašniekam papildu darbības bīstamības novēršanai.»
Ēku joprojām lieto
Biroja pieņemtajā lēmumā minēts, ka sienas konservācija veicama pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2016. gada 1. decembrim. Rīgas būvvaldei tik ilgs termiņš nešķiet pareizs, taču saskaņā ar abu iestāžu kompetenču sadalījumu tai neesot tiesību jaukties Druķa kantora darbā, un tā šobrīd ērti distancējas no cirka nepatikšanām. Būvvaldes preses pārstāve Ilze Žūka skaidro, ka viņas iestāde atbild par dzīvojamiem namiem, savukārt Būvniecības kontroles birojs par publiskajiem. Būvvalde gan lūgusi ēkas īpašniekam – Kultūras ministrijai – un arī būvniecības kontroles birojam informāciju par tālāko rīcību. Galu galā tai nāksies izskatīt un saskaņot vai noraidīt cirka konservācijas projektu. Ministrija pagaidām nav atbildējusi, savukārt P. Druķis atsūtījis lēmumu.
Jāatgādina, ka bīstamības dēļ publiskai lietošanai cirks tika slēgts 11. februārī, taču tas nenozīmē, ka ēka ir pilnībā slēgta. Tā joprojām tiek legāli lietota, tikai izrādes nenotiek. Administrācija strādā, viesmākslinieki dzīvo un mēģina. Biroja izpratnē, ja kaut kas uzkritīs uz galvas kādam klaunam, ēzelim vai cirka direktorei, acīmredzot nekas traks. Uz pašu atbildību. Taču vismaz par apdraudējumu garāmgājējiem birojam būtu pienākums satraukties ne tikai vārdos, bet arī darbos. Jāatgādina, šī nav pirmā reize, kad P. Druķis nācis klajā ar biedējošiem paziņojumiem. Tā viņš ik pa laikam darīja visu pagājušo gadu, pamazām graujot cirka reputāciju un budžetu, tomēr ēku neslēdzot.
Druķa pareģojums
Kā viens no obligāti veicamajiem darbiem cirka ēkas saglābšanai ir minēta trolejbusa vadu atsaišu noņemšanai no fasādes. To P. Druķis skaidroja arī vakardienas intervijā:
«Ēkas siena gar Merķeļa ielu ir atdalījusies no ēkas un turas tāpēc, ka atspiedusies pret trepēm ēkas ārpusē. Nelaime var notikt tajā brīdi, ja pat ne tieši pie šīs ēkas, bet kaut kur ielas garumā tiks norauti elektrības vadi, kas atsaitēti arī pie cirka ēkas sienas. Ja šī siena saņems papildu slodzi, tad gāzīsies virsū cilvēkiem uz trotuāra.»
Vadi pieder uzņēmumam Rīgas satiksme. Tā pārstāvis Viktors Zaķis apstiprina, ka ar cirku ir noslēgts līgums par atsaišu pārlikšanu uz diviem jaunizbūvētiem stabiem. Pašlaik top tāme, pēc tam tiks saskaņots tehniskais projekts, un tad jau sākti darbi. Līdz vasarai visam vajadzētu būt kārtībā. Izmaksas saskaņā ar līgumu segs Rīgas cirks. Kultūras ministrija šim nolūkam jau ir piešķīrusi 70 000 eiro finansējumu. V. Zaķis apgalvo, ka pašlaik viss virzās uz priekšu plānotajos termiņos.
Vircava darīšana
Taču skaidrs, ka arī pēc atbrīvošanās no kontakttīkla enkuriem, cirka māja nekļūs labāka, vienīgi brīvi stāvošā fasāde vairs netiks purināta, tāpēc ir lielākas izredzes, ka tā paliks līdz restaurācijai vertikālā stāvoklī. Neatbildēts paliek jautājums, kam ap cirku jāliek žogs, ja tāds garāmgājēju drošībai tomēr ir nepieciešams. Pirms nedēļas Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs LNT raidījumā konstatēja: «Acīmredzot iet garām Rīgas cirkam var, par ko liecina tas, ka šī ēka nav norobežota.» Tādējādi liekot noprast, ka ne jau viņam žogs tur liekams. Tikmēr Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas nodaļas vadītājs Renārs Špade spriež, ka Rīgas būvvaldes distancēšanās nav pilnībā pamatota. Protams, primāri par ēkas stāvokli atbild īpašnieks. Bet šai gadījumā apdraudēta ir arī blakus teritorija – ietve, iela –, un tas gan uz Rīgas būvvaldi attiecas. Ja īpašnieks, proti, Kultūras ministrija, neliekas zinis par šo apdraudējumu, pašvaldībai būtu jāizvērtē situācija un jārisina.
Šobrīd atliek tikai cerēt, ka siena izturēs, kamēr iestādes izķīvēsies par atbildību.