Rindas pēc silta ēdiena nemazinās

Ar tukšiem plastmasas spainīšiem, skārdenēm un lielām papīra krūzēm rokās cilvēki pulcējas Barona ielā un gaida. Nedaudz pēc deviņiem durvis vaļā ver zupas virtuve Dzīvības ēdiens, kas ik rītu pasniedz siltas brokastu putras tiem, kas nonākuši trūkumā.

Veģetārās dārzeņu putras darbdienās, īpaši garšīgās – piena – sestdienās. «Nāciet uz šejieni rīt, jo sestdienās šeit pasniedz īpaši garšīgu rīsu putru, jānāk gan daudz agrāk, jo tad parasti cilvēku ir vairāk un rindas ir garākas,» aicina rindā blakus stāvoša apmēram 60 gadus veca kundze, kas aukstajā laikā izmanto iespēju ieturēties.

Nokavētās brokastis

Rindā silto ēdienu gaida 15 cilvēku. Īpašu uzmanību jaunpienācējiem neviens nepievērš. Visi gaida, līdz Dzīvības ēdiens vērs vaļā durvis. Rindā stāv gados vecāki cilvēki, pārsvarā pensijas vecuma. Sarunas te notiek krievu valodā. Maldīgs bijis priekšstats par to, ka cilvēki būs skaļi, iespējams, stiprā alkohola reibumā. Tikai izskats nodod: visticamāk, lielākā daļa ir bezpajumtnieki, tomēr visi ēdienu gaida, pacietīgi klusējot, cits no cita ieturot distanci. Blakus stāvošajam vīrietim ap 40 gadiem un sievietei pensijas vecumā jautājam, cikos sāks izdalīt ēdienu un vai šī ir vienīgā reize dienā, kad šeit pasniedz siltu maltīti. Vīrietis zina teikt: «Uz durvīm rakstīts, ka darbu virtuve sāk deviņos, bet parasti durvis atver desmit, piecpadsmit minūtes vēlāk, tā bija arī vakar.» «Jā, dienā šī ir vienīgā reize, kad var dabūt siltu putru, bet svētdienā centrs nestrādā,» papildina sieviete. Kad pulkstenis rāda deviņi, cilvēki kļūst nemierīgāki, un jau pēc brīža atveras durvis, pie tām novietots galds, uz kura stāv liels katls ar putru. Pavāram rokās ir kauss, kas tūlīt, tūlīt smels kūpošo virumu. Ļaudis no maisiņiem velk ārā savus traukus. Sieviete mudina mūs pasteigties un sameklēt trauku, kamēr cilvēki vēl stāv rindā, taču, kad pēc pusstundas atgriežamies ar plastmasas bļodiņām, cilvēku šeit vairs nav un arī durvis jau ir slēgtas.

Trūkumcietēju skaits krītas

Trūcīgo un maznodrošināto skaits Rīgā samazinās – gan 2015. gadā, gan 2016. gada sākumā Rīgas iedzīvotāji mazāk izmantojuši naktspatversmju, dienas centru un zupas virtuves pakalpojumus. «Sociālais stāvoklis uzlabojas, salīdzinot ar citiem gadiem, arī mūsu centrā apmeklētāju skaits samazinās,» Neatkarīgajai apliecina zupas virtuves Dzīvības ēdiens sabiedrisko projektu vadītājs Harijs Provornijs. Trūcīgo personu skaits 2015. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir samazinājies par 21 procentu (4181 personām), savukārt maznodrošināto skaits par sešiem procentiem (1806 personām). «Arī šāgada sākumā ir novērojams bezpajumtnieku un maznodrošināto Rīgas iedzīvotāju, kuri izmanto patversmju un naktspatversmju pakalpojumus, skaita sarukums. Janvāra pirmajās dienās naktspatversmju pakalpojumus izmantoja vidēji 742 cilvēki dienā,» stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice.

Sešās vietās Rīgā ir ēdnīcas, kur silto ēdienu var saņemt personas, kurām ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes statuss. Vidēji dienā katrā ēdiena izdales vietā tiek izsniegtas 342 porcijas – zupa, otrais ēdiens, kompots un maize. Pašvaldībai viena porcija maksā divarpus eiro. Taču ikviens Rīgas iedzīvotājs var saņemt siltu maltīti kādā no četrām zupas virtuvēm, kur nav nepieciešams uzrādīt nekādus dokumentus, var ēst uz vietas vai ēdienu paņemt līdzi savos traukos. «Pagājušā gada decembrī Rīgas pašvaldība līdzfinansēja zupas virtuves pakalpojumus līdz 650 porcijām dienā, piecas reizes nedēļā. Decembrī izdalītas 17 199 porcijas, no tām 13 000 līdzfinansējusi Rīgas dome, šāda viena porcija maksā 65 centus.»

Samaksā par dzīvokli, ēst vairs nav ko

Viena no zupas virtuvēm, kura nodrošina trūkumā nonākušos Rīgas iedzīvotājus ar siltām pusdienām, ir organizācija Žēlsirdības misija Dzīvības ēdiens (K. Barona ielā 56). Tās vadītājs Harijs Provornijs apliecina, ka pēdējo gadu laikā sociālā situācija, kā var spriest no zupas virtuves apmeklētāju skaita, uzlabojas: «Kopējais stāvoklis uzlabojas, visos palīdzības centros cilvēku skaits samazinās. Taču ziemā cilvēku ir vairāk, un tas varētu būt saistīts ar lielākiem komunālajiem maksājumiem, kurus nomaksājot pārtikai nekas pāri vairs nepaliek. Vairāk cilvēku nāk pēc maltītes tieši mēneša beigās.» Novērojumi liecina, ka zupas virtuves apmeklētāju vidējais vecums varētu būt ap 40–50 gadiem, kā arī cilvēki pensijas vecumā. Nāk arī jaunieši, kuri palikuši bez darba, un studenti. Arī Labklājības departamentā Neatkarīgajai apstiprina, ka trūcīgo vidū visvairāk ir pensionāru un invalīdu.

2015. gadā no visām trūcīgajām personām 39 procenti bija tieši pensijas vecuma cilvēki un invalīdi.

Zupas virtuve, kurā nepasniedz zupu

Dzīvības ēdiens zupas virtuvē maltīti var saņemt bez jebkāda veida izziņām un dokumentiem. Lai gan nosaukums «zupas virtuve» rosina domāt, ka te pasniedz zupu, patiesībā tās ir veģetārās dārzeņu vai piena putras. «Sākumā mēs pasniedzām arī zupas, bet laika gaitā secinājām, ka tas ir ļoti nepraktiski. Siltas dārzeņu putras cilvēks var paņemt uz mājām. Iedzīvotāju, kuri apmeklē mūsu virtuvi, ēšanas režīms ir traumēts, tāpēc putras noteikti ir vērtīgākas no uztura viedokļa,» saka H. Provornijs. Katru dienu, izņemot svētdienas, Dzīvības ēdiens izsniedz apmēram 180 ēdiena porciju. Vidēji tie varētu būt 120–130 cilvēku dienā. «Ja kāds lūdz, ziemā mēs vienam cilvēkam iedodam arī vairākas porcijas, reizēm trīs, četras,» atzīst H. Provornijs. Sestdienas šeit ir visapmeklētākās dienas, jo atšķiras ēdienkarte – piena putras, reizēm arī saldais ēdiens. To, ka šī diena ir īpaša, apliecina arī kāda 60 gadus veca kundze, kura piektdienas dienā stāv rindā un gaida savu ikdienas maltīti: «Sestdienās šeit pasniedz īpaši garšīgu rīsu putru, jānāk gan daudz agrāk, jo parasti šajās dienās cilvēku ir vairāk un rindas ir garākas.» Sieviete arī zina stāstīt, ka labi paēst var vēl vienā no zupas virtuvēm – Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas Svētās Trijādības – Sergija sieviešu klosterī, kur pusdienās ir iespēja saņemt zupu un maizi.