Pagājuši teju divi gadi kopš traģiskā notikuma Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, kur trolejbuss uz regulējamas gājēju pārejas sabrauca sievieti ar bērnu. Četrus gadus vecā meitenīte no gūtajām traumām mira negadījuma vietā, bet viņas māte – slimnīcā. Šobrīd tiesa joprojām turpina izskatīt lietu, uzklausot lieciniekus, skaidrojot, kāda tad gaisma negadījuma brīdī dega – zaļā vai sarkanā.
Vakar tiesa iztaujāja divas liecinieces: viena no viņām negadījuma brīdī brauca ar mašīnu, otra devās uz darbu tieši gar gājēju pāreju. Neviena no viņām gan nebija redzējušas, kā trolejbuss uzbrauc abām gājējām, kā arī nebija pārliecinātas, kāds signāls luksoforā īsti dega – zaļais vai sarkanais. Autovadītāja tikai atminējās faktu, ka trolejbuss pēkšņi 50 līdz 60 metru attālumā iebraucis viņas braukšanas joslā un abi transporta līdzekļi tik tikko spējuši izvairīties no sadursmes. Sākotnēji viņai šķitis, ka kāds izmetis kaut ko pa trolejbusa logu (tas bija notašķīts), tāpēc tā vadītāja strauji mainīja joslas. To, kāpēc šāds manevrs noticis, sieviete sapratusi tikai tad, kad, pārbraucot gājēju pāreju, kreisajā pusē ieraudzījusi sabraukto bērnu. Savukārt otra sieviete gājusi uz darbu veikalā Čaka ielā 123a (šobrīd tur vairs nestrādājot), kas atrodas netālu no minētās vietas, un paskatījusies, vai pretējā ielas pusē nav kāds no kolēģiem. Redzējusi, ka tur stāv bariņš cilvēku, arī bērni. Kad pagājusi dažus soļus uz priekšu, pēkšņi izdzirdējusi trieciena troksni. Bremžu kaukoņu gan nepiefiksējusi. Kad pagriezusies, ieraudzījusi zem trolejbusa riteņiem tādu kā lelli. Tikai pēc laiciņa sapratusi, ka tas ir bērns, un tad steigusies uz veikalu zvanīt ātrajai palīdzībai. Tā atbraukusi un sākotnēji mediķi domājuši, ka viņa ir bērna māte, jo bijusi šoka stāvoklī. Tikai slimnīcā pēc nomierinošas potes viņa spējusi paskaidrot, ka nav bojāgājušās meitenītes radiniece. Tad zvanīts pa rāciju un ziņots, lai meklē sievieti zem trolejbusa.
Tiesas sēdē bija plānots pratināt vēl divus lieciniekus, taču tie nebija ieradušies. Vienu tiesneši un advokāti atzina par nenozīmīgu, taču otru par svarīgu, kuru noteikti vajadzētu uzklausīt. Līdz ar viņu nākamajā reizē tiks aicināts Oskars Irbītis, tiesu eksperts, auto un drošības speciālists, kā arī Rīgas satiksmes (RS) pārstāvji, kas veica savu negadījuma pirmstiesas izpēti. Patlaban, izvērtējot esošos faktus, trolejbusa vadītājas Birutas Pētersones advokāts Aldis Razgaila uzsver, ka ir skaidrs – gājēji tika sabraukti. Tomēr esot visai pretrunīga informācija par to, kāds luksofora signāls negadījuma brīdī gājējiem dedzis: zaļais vai sarkanais. To gan varot noskaidrot, arī analizējot tehniskos datus. Patlaban tie liecina, ka trolejbuss varēja šķērsot gājēju pāreju pie zaļās gaismas. No šī fakta būs atkarīga viņa aizstāvamās atbildības pakāpe, lai gan pilnībā trolejbusa vadītāju neattaisnos, jo nevarot noliegt zināmu viņas neuzmanību. A. Razgaila norādīja, ka B. Pētersone ir trolejbusa vadītāja ar krietnu stāžu – teju 20 gadu, un pirms tam viņai nav bijis neviena satiksmes pārkāpuma.
Savukārt cietušās puses, bojāgājušās sievietes vīra un meitenītes tēva, advokāts Aldis Blumbergs vērsa uzmanību uz citu liecinieku (arī sievietes, kas uz «zebras» nākusi pretim bojāgājušajām) pausto: gājējiem tobrīd bija zaļais signāls, tāpēc māte ar meitu ļoti droši gājušas pāri ielai. Par šo jautājumu viņam neesot šaubu, bet par trolejbusa vadītājas veselības stāvokli gan. Pasažieris, kas todien minētajā trolejbusā sēdējis vistuvāk vadītājai, ievērojis, ka viņa izskatījusies stipri sagurusi un pie stūres cīnījusies ar miegu.