ŠAUSMINOŠS GADĪJUMS: Uzbrukums skrējējai tumsā
Sestdienas vakarā, braucot pa Kaivas ielu Rīgā, Hardijs Zvaigzne ieraudzīja ceļmalas dubļos guļam sievieti.
Viņš apstājies, lai noskaidrotu, vai viss kārtībā. Viņaprāt, sieviete bija cietusi no vardarbības, runājusi neskaidri, tāpēc zvanījis uz 112 un lūdzis izsaukt ātros un policiju. Mediķi atbraukuši, policisti – ne. Viņš ir neizpratnē, kāpēc policisti neieradās uzreiz, neapskatīja iespējamo nozieguma vietu un tur nenopratināja viņu kā liecinieku.
Hardijs turklāt precīzi nav zinājis ne vietu, kur tobrīd atradies, ne ielas nosaukumu, līdz pienākusi kāda sieviete ar meitu un nosaukusi ielu. To pateicis operatoram. Kamēr gaidījis, līdz atbrauc ātrie, mēģinājis saprast, kas ar jauno sievieti noticis. Pirmais iespaids, ka viņa devusies vakara skrējienā, kāds nelietis tumšā vietā uzbrucis, iespējams, centies ar varu piedzirdīt un nodarījis miesas bojājumus. «Prasīju ātrajiem, ko man darīt. Gaidīt policiju? Teica, ka neko nevajag darīt. Pagaidīju, tad aizbraucu uz mājām. Apmēram pēc pusotras stundas man zvanīja no policijas. Atbrauca, uzrakstīju liecību,» viņš stāsta sarunā ar Neatkarīgo. Un aicina: «Meitenes, neskrieniet rīta vai vakara krosiņu tumšās un neapdzīvotā vietās!»
Policijā vēl nestāsta, kas īsti noticis. Policisti jau runājuši gan ar cietušo, gan ar Hardiju. Notiek izmeklēšana. Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins skaidro, ja zvana uz 112, operators izvērtē situāciju. Ir gadījumi, kad cilvēku aizved uz slimnīcu, jo viņš ir, piemēram, pakritis uz ielas, nekāds noziegums pret viņu nav pastrādāts. Tāpēc ne vienmēr policistiem ir lietderīgi braukt uz notikuma vietu, taču policija iedzīvotāju zvanus neignorē un nav iemesla uztraukumam, ka par noziegumu netiks paziņots, uzsver D. Anučins.
«Ļoti daudz informācijas saņemam no ārstniecības iestādēm,» viņš saka. Ja mediķi cietušo nogādā slimnīcā un ir aizdomas, ka pastrādāts noziegums, tad viņi paziņo policijai. Tā noticis arī šajā gadījumā. Ja cietusī persona var izstāstīt, kas noticis, tad pirmām kārtām iztaujā viņu. Ja nepieciešams, pēc tam sazinās ar palīdzības izsaucēju. Tāpēc D. Anučins iesaka atbildēt uz jautājumiem, ko uzdod operators. Ja prasa nosaukt vārdu un uzvārdu, tad jānosauc, ja prasa telefona numuru, tas jāpasaka, jo vēlāk šī cilvēka liecība var noderēt.
Interesanti, ka vakar, kad portālā nra.lv tika ievietota informācija par šo notikumu, portāla darbiniecei piezvanīja sieviete, kura uzdevās par cietušo, un aicināja izņemt informāciju. Savu tālruņa numuru viņa gan neatstāja un vārdu nenosauca, tāpēc nav iespējams pārbaudīt, kas bija anonīmā zvanītāja.