Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10 turpinās skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Tiesa varētu sākt lietas iztiesāšanu pēc būtības.
Kā ziņots, šodien tiesai ir jāpaziņo lēmumi par vairākiem pieteiktajiem lūgumiem. Piemēram, apsūdzētās SIA "Maxima Latvija" darba aizsardzības speciālistes Innas Šuvajevas aizstāve lūdza tiesu nodrošināt apsūdzētās aizsardzību. Šuvajevas aizstāve Jeļena Kvjatkovska stāstīja, ka viņas aizstāvamā 29.februārī tiesā iesniedza pieteikumu par aizsardzības nodrošināšanu viņai saistībā ar kriminālprocesu par dzīvības apdraudējumu. Advokāte pauda, ka tiesai ir vairākas iespējas, kā nodrošināt Šuvajevas aizsardzību, piemēram, lūdzot Valsts policijai nodrošināt šādu aizsardzību, atstājot šo jautājumu pēc tiesas ieskatiem. "Mums nav ziņu par apdraudējuma nopietnību," sacīja Kvjatkovska.
Savukārt apsūdzētā Andra Gulbja aizstāvis Dmitrijs Skačkovs lūdza tiesu grozīt Gulbim noteikto drošības līdzekli - policijas uzraudzību -, kas, pēc aizstāvja domām, ir zaudējusi savu mērķi. Arī Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks lūdza tiesu grozīt klientam noteikto drošības līdzekli - policijas uzraudzību -, jo tomēr visi apsūdzētie ierodas uz tiesas sēdēm, līdz ar to atzīmēšanās policijas iecirknī nav lietderīga. Analoģisku lūgumu par policijas uzraudzības atcelšanu izteica arī apsūdzētā Staņislava Kumpiņa aizstāvis Juris Dzelme, kā arī Mārtiņa Draudiņa aizstāve Guna Varslavāne. Arī Andra Kalinkas aizstāvis Jānis Junkers lūdza atcelt savam klientam piemērotos drošības līdzekļus.
Savukārt Aijas Meļņikovas aizstāve Sandra Heidingere atgādināja tiesai, ka uztur pieteikto lūgumu par speciālo procesuālo aizsardzību par iespējamo apdraudējumu apsūdzētajai. Tiesa norādīja, ka lēmums jau ir pieņemts, ko tiesa darīs zināmu aizstāvei.
Kā ziņots, vakar tiesā vēl vairāki Zolitūdes traģēdijas krimināllietā cietušie - kurus pārstāv zvērināts advokāts Aldis Gobzems - vēlējās iesniegt kaitējuma kompensācijas pieteikumus. Tomēr Gobzems uz sēdi nevarēja ierasties, pārpilnvarojot savu kolēģi Armandu Smanu aizstāvēt cietušo intereses. Citi procesa dalībnieki izteicās, ka šāds pārpilnvarojums nav īsti iespējams likuma izpratnē un advokāts pats nodrošina savu klientu pārstāvniecību. Tiesa vakar nolēma nepielaist Smanu pārstāvēt cietušos advokāta Gobzema vietā un nepieņēma Gobzema sagatavoto kaitējuma kompensācijas pieteikumu.
Tiesa vēlējās sākt lietas izskatīšanu pēc būtības, tomēr advokāts Normunds Duļevskis uzsvēra, ka ir nepieciešams nodrošināt godīgu un taisnīgu tiesu, jo Gobzema pārstāvētajiem cietušajiem ir tiesības un viņi vēlēsies iesniegt pieteikumus par kompensācijām, līdz ar to viņiem ir jānodrošina šādas tiesības.
Tiesa nākamo sēdi paredzējusi aizvadīt 8.martā. Vēl šodien tiek plānots lietu skatīt Ķīpsala izstāžu hallē, tomēr jau vēlāk tiesa varētu lemt, vai lietas izskatīšana nav pārceļama uz citām telpām.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Kumpiņš.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.